Ķīna ir gatava investēt Āfrikā vairākus simtus miljardus dolārus, kamēr rietumvalstu programmas paredz pat 20 reizes mazākas summas, taču pati Āfrika vienlīdz augstu novērtē abas puses.
Ja Ķīna investē melnā kontinenta dabas resursos, tai skaitā, raktuvēs, tad Eiropa un ASV vairāk sliecas ieguldīt cilvēkos, izglītībā un sabiedrības attīstībā.
Patreiz jebkura summa pazūd Āfrikā, jo tās nabadzības sūklis ir ļoti dziļš. Ārpolitikas pētnieks Daugulis norāda uz daudziem mītiem par šo kontinentu. Izrādās, Āfrika nav monolīta zeme - tajā ir 55 dažādas attīstības valstis, un tuvākajā laikā tās katra spēs izrādīt savādāku progresu. Par mītu jāuzskata arī viedoklis, ka iedzīvotāji ir ļoti slinki un nevēlas strādāt.
Ķīnai kā lētais darbaspēks vairāk interesē Indija, taču darbošanās Āfrikā ir ļoti izdevīga tieši resursu ziņā. Šobrīd Ķīna iegulda lielus līdzekļus, kas nes ātru peļņu, turpretim Rietumi cenšas šīm investīcijām stāties līdzās ar lielāku pievienoto vērtību, veidojot tādu kā micīti ķīniešu vērienīgumam.
ASV strādā pie vietējo izglītošanas un plāno atvērt Āfrikā jaunu Silīcija ieleju. Tajā pašā laikā ASV neslēpj bažas par Ķīnas attīstību, jo, kaut arī iedzīvotāju dzīves līmenis vēl ir samērā zems, valsts ir attīstījusies pēdējo 15 gadu laikā un to pavada plāni militārā jomā.
