Ziemeļvalstu parlamentāriešu un valdību vadītāju sanāksme šogad notiek Norvēģijas parlamenta jeb Stortinga ēkā, un galvenais uzsvars ir likts uz drošības jautājumiem, ņemot vērā saspringto starptautisko situāciju gan saistībā ar Krievijas karu Ukrainā, gan "Hamās" teroristu izraisīto jauno kara uzliesmojumu Tuvajos Austrumos.
Protams, tika spriests arī par drošības situāciju Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā.
Ukrainai vajadzīgi ieroči, lai nodrošinātu mieru
Īpašā viesa statusā uzaicinātais NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs atzīst, ka Ukraina cīnās drosmīgi un apņēmīgi, taču ar drosmi nepietiek, lai apturētu ienaidnieka raķetes. To var izdarīt tikai ar augstas kvalitātes ieročiem. Un lielā skaitā. Ukrainai ir vajadzīgi tanki, pretgaisa aizsardzība, kaujas lidmašīnas un munīcija.
"Karš Gazas joslā nedrīkst iespaidot to, ka vājinās mūsu spējas atbalstīt Ukrainu," uzsvēra Stoltenbergs.
"Nāk jauna ziema, un mums ir jāgaida, ka būs jauni uzbrukumi energoapgādei, kritiski svarīgai infrastruktūrai.
Nav pazīmju, ka Krievija gatavotos mieram. Tieši otrādi. Viņi plāno vēl agresīvāku karadarbību.
Tādēļ mums ir jāturpina atbalstīt Ukrainu. Un tas nozīmē – vairāk ieroču. Un es to saku tādēļ, ka gribu mieru Ukrainai."
Ukraina ir paveikusi ļoti daudz
Vēlāk uz jautājumu, ko viņš teiktu Ukrainas pretuzbrukuma kritiķiem, Stoltenbergs atbildēja: tas ir liels panākums, ka Ukrainai izdevies atkarot tik daudz teritorijas.
"Mēs pagājušogad sākām situācijā, kur daudzi no mums baidījās, ka Krievija iegūs Ukrainu savā kontrolē un ieņems Kijivu dažās dienās vai nedēļās. Un mēs redzējām lielu Krievijas ofensīvu. Tas, kas notika, bija pretējais.
Ukraiņi bija spējīgi atspiest atpakaļ Krievijas spēkus. Vispirms ziemeļos ap Kijivu. Tad austrumos pie Harkivas, un tad dienvidos ap Hersonu. Un viņi to izdarīja, jo ukraiņu spēki un ukraiņu tauta parādīja drošsirdību prezidenta Zelenska vadībā.
Tas ir iespaidīgi, tā ir liela uzvara Ukrainai. Un viņi ir atbrīvojuši pusi no teritorijas, ko Krievijas spēki bija okupējuši pagājušā gada laikā. Tas ir liels sasniegums!"
"Karš pēc savas dabas ir neparedzams, tieši kā tas attīstīsies. Bet tas, ko varu teikt, – jo spēcīgāka Ukraina ir kaujas laukā, jo spēcīgāka tā būs pie sarunu galda. Tādēļ, ja mēs gribam sarunās apspriestu, ilgstošu mieru Ukrainai, tad veids, kā to panākt, ir nodrošināt Ukrainu ar ieročiem."
Drošības jautājumiem pievērsās arī Ziemeļvalstu premjerministri, spriežot par ciešākām savstarpējās sadarbības iespējām, nodrošinot kopējo aizsardzību un gatavību pretoties apdraudējumiem. Zviedrija Dānija un Somija arī seko Norvēģijas piemēram un gatavojas slēgt atsevišķus sadarbības līgumus ar ASV.
Zviedrija optimistiska par tuvošanos NATO
Kā atzīst Zviedrijas premjers Ulfs Kristersons, kopumā ir ļoti daudz izdarīts aizsardzības jomā. Tika minēta arī Gotlandes sala, kurai, kā zināms, ir stratēģiski nozīmīga loma Baltijas reģiona aizsardzībā varbūtēja Krievijas uzbrukuma gadījumā.
"Vēl tikai pirms divām nedēļām mēs uzņēmām apvienoto spēku delegāciju ar visām Ziemeļvalstīm, ar Baltijas valstīm, Nīderlandi, Lielbritāniju, lai diskutētu par sadarbību aizsardzībā. Tas bija Gotlandē. Un, ja godīgi – tas nebija nejauši, ka tieši Gotlandē. Domāju, ka mums šobrīd ir liels progress," teica Kristersons.
Tagad līdz Zviedrijas oficiālai uzņemšanai NATO tiek gaidīta vēl piekrišana no Turcijas un Ungārijas parlamentiem. Tā gan esot tikai formalitāte.
"Zviedrija ir iekšā – mūsu skatījumā – plānošanā, konsultēšanā un sagatavošanā. Mēs uzskatām, ka Turcijai un Ungārijai jau sen ir jāpieņem lēmums. Bija vienošanās Madridē, bija vienošanās Viļņā. Un tam vienkārši ir jānotiek," uzsver Norvēģijas premjers Jūnass Gārs Stēre.
Ziemeļvalstis jau arī iepriekš ir paudušas savas drošības garantijas Zviedrijai.
