Benjamins Netanjahu uzsvēra, ka pēc 7. oktobrī notikušā "Hamās" iebrukuma Izraēlas teritorijā un tur pastrādātajiem slaktiņiem viņa valdības pienākums ir iznīcināt Gazas joslā valdošo grupējumu.
Netanjahu, citējot Bībeles tekstu, sacīja, ka "ir laiks mieram un ir laiks karam". Viņaprāt, šis ir laiks karam, kas izšķirs visas pasaules nākotni. Tāpēc esot jānovelk līnija starp civilizāciju un barbarismu, bet katram cilvēkam esot jāizlemj, kurā pusē nostāties.
Arī ASV Baltā nama Nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs paziņoja, ka Vašingtonas ieskatā uguns pārtraukšana nebūtu pareizā atbilde. Taču pēc tam viņš precizēja, ka ASV atbalsta "humānās pauzes" kaujās, lai ļautu netraucēti piegādāt humāno palīdzību civiliedzīvotājiem un dotu iespēju viņiem Gazā droši pārvietoties.
Mudina ļaut sniegt humāno palīdzību
Pēdējās dienās ir pastiprinājušies starptautiskās sabiedrības mudinājumi Izraēlai pārtraukt intensīvos uzbrukumus Gazas joslā, lai tur varētu ievest humāno palīdzību.
Līdz šim Gazā ir ievests neliels daudzums palīdzības, ko kara dēļ ir neiespējami piegādāt visā teritorijā, tāpēc simtiem tūkstošiem cilvēku nesaņem tīru dzeramo ūdeni, pārtiku un medikamentus.
Izraēla ir saņēmusi pārmetumus, ka tā liedz ievest Gazā degvielu, kas ir nepieciešama, lai darbinātu elektrības ģeneratorus. No tiem ir atkarīgas slimnīcas un ūdens atsāļošanas iekārtas. Tiesa, ASV Valsts departamenta runasvīrs Metjū Millers paziņoja, ka "Hamās" rīcībā ir lielas degvielas rezerves, kuras var izmantot, lai palīdzētu civiliedzīvotājiem.
Konfliktā nogalināts 31 žurnālists
Tikmēr organizācija "Žurnālistu aizsardzības komiteja" apgalvo, ka vismaz 31 žurnālists ir nogalināts, atspoguļojot karu starp Izraēlu un "Hamās". Vairums no viņiem jeb 26 ir palestīnieši. Nogalināto reportieru vidū ir arī četri izraēlieši un viens libānietis. Vismaz 8 žurnālisti ir guvuši ievainojumus, bet 9 tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem vai aizturētiem.
Organizācijas paziņojumā bija teikts, ka īpaši augsts risks ir žurnālistiem, kuri cenšas ziņot par notiekošo Gazas joslā, jo Izraēla tur īsteno intensīvus aviācijas uzbrukumus.
Ziņu aģentūras "Reuters" un AFP bija lūgušas Izraēlas armijai garantijas, ka Izraēlas triecienu rezultātā viņu darbinieki netiks ievainoti. Taču armija bija atbildējusi, ka tā nevar garantēt Gazas joslā strādājošo žurnālistu drošību.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā tika nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji.
"Hamās" kaujinieki arīdzan saņēma gūstā vairāk nekā 200 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī kara stāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki.
Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi. Kopš 21. oktobra Gazā caur Rafahas robežpunktu teritorijas dienvidos no Ēģiptes iebraukušas kravas automašīnas ar starptautisko humāno palīdzību, taču ar to nepietiek, lai palīdzētu visiem Gazas joslas civiliedzīvotājiem. Izraēla aizvien liegusi ievest Gazas joslā ūdens filtrēšanas iekārtas, kā arī degvielu.
Līdz šim Gazas joslā bez mājām palikuši aptuveni 600 tūkstoši cilvēku, liecina ANO dati. "Hamās" kontrolētā Veselības ministrija vēsta, ka kopš oktobra sākuma Izraēlas uzbrukumos Gazas joslā nogalināti 8500 palestīniešu, no kuriem aptuveni 3500 bija bērni un gandrīz 2200 sievietes.
