Pasaules panorāma

"Evergrande" sabrukums: sekas uz Ķīnas un pasaules ekonomiku

Pasaules panorāma

Zīmju valodā. Pasaules Panorāma

Malaizijā jauns karalis ik pēc pieciem gadiem

Malaizija rotācijas kārtībā tikusi pie jauna valdnieka

Krāšņā ceremonijā Kualalumpurā trešdien kronēts 17. Malaizijas karalis. Malaizija izceļas ar unikālu valsts pārvaldes sistēmu – jauns karalis tiek kronēts ik pēc pieciem gadiem, pārmaiņus tronī sēžoties deviņu pavalstu sultāniem.

Tagad pienākusi sultāna Ibrahima Iskandara kārta. Malaizijas miljardieris ir pazīstams arī ar savu vērienīgo motociklu un automašīnu kolekciju.

64 gadus vecais Džohoras pavalsts sultāns Ibrahims Iskandars nomainījis līdzšinējo karali Abdullu Al-Sultanu Ahmadu, kurš tagad atgriezīsies sultāna titulā Pahangas pavalstī.

Karalis uz pieciem gadiem

Malaizijas monarhija ir unikāla ar to, ka karali ieceļ uz pieciem gadiem rotācijas kārtībā.

Dienvidaustrumāzijas valsts sastāv no 13 pavalstīm. Deviņas no tām pārvalda sultāni, bet atlikušās četras – iecelti gubernatori.

"Deviņi etnisko Malaju pavalstu sultāni pārmaiņus valdījuši kā karaļi uz piecu gadu termiņiem. Šī ir pasaulē vienīgā šāda pārvaldes sistēma un tāda tā ir kopš Malaizijas neatkarības iegūšanas no Lielbritānijas," skaidro ziņu aģentūras "Associated Press" korespondente Eilīna Ng.

1957. gadā Malaizija ieguva neatkarību no Lielbritānijas un tai bija nepieciešams izvēlēties, kā pārvaldīt valsti. Pirms koloniālisma perioda mūsdienu Malaizijas teritorija sastāvēja no deviņiem Malaju sultanātiem.

Pēc neatkarības atgūšanas sabiedrība izlēma, ka valsts iekārta būs parlamentāra, bet deviņus vēsturiskos reģionus pārvaldīs tur iepriekš valdījušās karaliskās ģimenes.

Taču, lai ieceltu visas Malaizijas karali, sultāni vienojās, ka rotācijas kārtībā katrs no viņiem uz pieciem gadiem kļūs par visas valsts valdnieku.

Sākotnējo secību noteica 1957. gadā pēc katra sultāna vecuma, taču pēc tam, kad 1994. gadā noslēdzās pirmais karaļu cikls, sultāni nolēma turpināt valdīšanu tādā pašā secībā.

Pēdējos gados monarha loma ir augusi

Iepriekšējais karalis nāk no Pahangas pavalsts un tagad atkal turpinās būt tās sultāns. Jaunais karalis Ibrahims nāk no Džohoras pavalsts, un viņa vietā sultāna pienākumus pildīs viņa dēls, kurš ir sultāna troņmantinieks.

Malaizijas jaunais valdnieks sultāns Ibrahims Iskandars (no labās) ar premjerministru Anvaru Ibrahim...
Malaizijas jaunais valdnieks sultāns Ibrahims Iskandars (no labās) ar premjerministru Anvaru Ibrahimu

Karaļa titulam Malaizijā ir īpašs vārds – Agongs jeb "tas, kurš ir iecelts par valdnieku". Agongs ikdienā paraksta valdības un parlamenta izstrādātos likumus, apstiprina valdības pilnvaras, ir armijas virspavēlnieks, kā arī pārstāv valsti starptautiskajā arēnā.

Karaļa pilnvaras Malaizijā ir stipri ierobežotas. Viņš izpilda galvenokārt ceremoniālas funkcijas. Tajās ietilpst arī valsts galvenā islāma līdera pienākumi.

Taču pēdējo gadu iekšpolitiskā nestabilitāte padarījusi monarha lomu daudz nozīmīgāku. Tā, piemēram, konstitūcija paredz karalim darīt to, ko nolemj premjerministrs un valdība, taču iepriekšējais valdnieks Abdulla Al-Sultans Ahmads uzņēmās lielāku iniciatīvu un pats pēc savas iniciatīvas iecēla trīs premjerministrus.

2020. gadā, kad atkāpās premjerministrs, karalis tikās ar parlamentu, lai kopīgi izlemtu, ko iecelt par jauno valdības vadītāju.

Iedzīvotāji cer uz ekonomikas izaugsmi

Līdz ar to tiek sagaidīts, ka arī jaunais karalis Ibrahims Iskandars uzņemsies aktīvāku valdnieka lomu, nekā tradicionāli tas ierasts.

"Kā parasts iedzīvotājs ceru, ka karalis būs spējīgs valdīt daudz efektīvāk, sevišķi ekonomikas un sociālajā sfērā, kā arī palīdzēs apvienot sabiedrību un politiķus.

Ceru, ka nākotnē Malaizijā atgriezīsies ekonomikas izaugsme," stāsta Kualalumpuras iedzīvotājs Ahmads Zaini.

"Es ceru, ka jaunais karalis izveidos labāku un caurskatāmāku administratīvo pārvaldi, kā arī atgriezīs iepriekšējā līmenī sociālekonomiskos rādītājus un vispārējo taisnīgumu valstī. Kopumā esmu lepns par jauno karali," spriež Kualalumpuras iedzīvotājs Šukurs Kamiss.

Jaunais karalis augstāko izglītību ieguvis Flečera universitātē Bostonā, kur studēja jurisprudenci un diplomātiju. Tāpat viņš izgājis militāro apmācību un ir armijas, gaisa spēku un flotes virsnieks.

Par aktīvas karaļa lomas uzņemšanos liecina viņa iepriekšējie izteikumi par dažādām iekšpolitikas lomām, jo vēl kā Džohoras sultāns aktīvi  iesaistījās politiskos jautājumos. Viņam ir arī plaša spektra biznesa intereses.

Atbalsta ciešākas attiecības ar Ķīnu

Sultāns Ibrahims ir viens no bagātākajiem Malaizijas iedzīvotājiem un ir pazīstams ar plašāko luksusa auto un motociklu parku valstī. Sultānam pieder dažādas raktuves, viņš uztur ciešas biznesa saites ar Ķīnu, kā arī nesen ir uzsācis 100 miljardu ASV dolāru vērtu biznesa pilsētas izbūvi savā pavalstī Džohorā.

Šis projekts paredz izveidot četras mākslīgi radītas salas jūrā netālu no Singapūras. Viņa pārvaldītā pavalsts ir arī vienīgais sauszemes savienojums ar bagāto ekonomikas centru Singapūru.

Tāpēc arī šeit Ibrahimam ir dažādi plāni, to skaitā īpašas ekonomiskās zonas izveidošana, lai stiprinātu saites ar turīgo pilsētvalsti.

Atšķirībā no viņa priekštečiem Ibrahims aktīvi protestējis pret tiem parlamenta lēmumiem, kas radījuši nestabilitāti Malaizijā.

Tāpat viņš ļoti aktīvi iestājas par tuvināšanos Ķīnai, saucot to par labu un uzticamu sabiedroto.

Viņš arī izceļas ar savu reliģisko neitralitāti, kas ir neierasti šai pārsvarā musulmaņu ticīgajai valstij. Taču to, kāds būs jaunieceltais Agongs Ibrahims Iskandars un vai šis karalis mainīs Malaizijas politisko virzienu, rādīs tikai laiks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti