(papildināts ar Pasaules Veselības organizācijas komentāru)
Šobrīd aptuveni 12 donorvalstu, tostarp Latvija, ir paziņojušas, ka pārtrauks finansējumu ANO Palestīniešu bēgļu aģentūrai, ņemot vērā Izraēlas apgalvojumus, ka aģentūras darbinieki ir piedalījušies teroristiskā grupējuma "Hamās" 7. oktobra uzbrukumā Izraēlai.
Šī aģentūra ir atlaidusi vairākus cilvēkus un solījusi veikt rūpīgu izmeklēšanu, savukārt Izraēla solījusi pārtraukt aģentūras darbu Gazas joslā pēc kara beigām.
Aģentūras vadītājs Filipe Lazarīni solīja saukt pie atbildības, tostarp kriminālvajāšanas ceļā, ikvienu darbinieku, kurš ir bijis iesaistīts terora aktos.
Tātad, lai gan ir solījumi par izmeklēšanas veikšanu un daži darbinieki jau ir atlaisti, izskan arvien skaļāki aicinājumi tomēr nepārtraukt maksājumus un nodrošināt finansējumu šai aģentūrai.
Arī ANO vadītājs Antoniu Gutērrešs, lai gan ir apsolījis steidzami veikt neatkarīgu izmeklēšanu, vienlaikus lūdz donorvalstis garantēt aģentūras nepārtrauktību izmisušo iedzīvotāju labā, kam tā kalpo.
Vairākas ANO aģentūras ceļ trauksmi, norādot, ka līdzekļu izņemšana no Palestīniešu bēgļu aģentūras ir bīstama un izraisītu humānās sistēmas sabrukumu Gazas joslā ar tālejošām humānām un cilvēktiesību sekām visā reģionā. Palestīniešu bēgļu aģentūras nozīmi, reizē nenosodot donorvalstis, centās uzsvērt arī Gazas joslas humānās palīdzības un rekonstrukcijas vecākā koordinatore Sigrīda Kāga.
"Ir ļoti svarīgi, lai mēs atzītu aģentūra galveno lomu Gazas joslā humānās palīdzības sniegšanā un, protams, arī pirms konflikta, kad tika atvērtas skolas vai klīnikas, vai citas aģentūras pārvaldītas iestādes. Tie visi bija civiliedzīvotāju atbalsta pakalpojumi. Tātad es nevaru to apšaubīt. Manuprāt, notiek diskusija, un donorvalstis, protams, ir noteikušas savus parametrus un arī devušas skaidrību. Tā ir nepārtraukta diskusija. Humanitāro lomu, kas tiek pildīta Gazā, nevar aizstāt," pauda Kāga.
Finansējuma apturēšana ANO Palestīniešu bēgļu aģentūrai var nopietni atsaukties uz simtiem tūkstošiem Gazas joslas iedzīvotāju, kuri Izraēlas un teroristu grupējuma "Hamās" kara dēļ ir atkarīgi no ārējās palīdzības, brīdina Pasaules Veselības organizācija (PVO).
Organizācijas ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebrejesuss aicināja donorvalstis, kuras ir pārtraukušas finansēt UNRWA, pārskatīt savu lēmumu.
"Atsevišķu valstu lēmumus apturēt līdzekļu piešķiršanu UNRWA, kas ir lielākā humānās palīdzības sniedzēja pašreizējā krīzē, radīs katastrofālas sekas Gazas iedzīvotājiem.
Nevienai citai organizācijai nav iespēju sniegt tik apjomīgu un plašu palīdzību, kāda steidzami ir nepieciešama 2,2 miljoniem cilvēku Gazā. Mēs aicinām valstis pārskatīt šos lēmumus," paziņoja Gebrejesuss.
Pagaidām gan neizskatās, ka valstis no lēmuma par finansējuma pārtraukšanu atkāpsies, vismaz līdz netiks pabeigta izmeklēšana.
Tikmēr raidsabiedrības BBC analīze atklājusi, ka vairāk nekā puse ēku Gazas joslā kopš kara sākuma ir bojātas vai sagrautas.
ANO dati liecina, ka aptuveni 1,7 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 80% Gazas iedzīvotāju ir pārvietoti, un gandrīz puse no tiem ir saspiesti joslas tālākajā dienvidu galā. Līdz ar to apstākļi ir skarbi. Humānā palīdzība pienāk, taču joprojām ne tik daudz, cik tā būtu nepieciešama.
Gazas joslā arī turpinās kaujas, un Izraēlas armija appludina Gazas joslas tuneļus, lai iznīcinātu pazemes tuneļu tīklu, kuru "Hamās" izmantojis uzbrukumu veikšanai pret Izraēlu. Tuneļos arī tiekot turēti daudzi no "Hamās" sagrābtajiem ķīlniekiem.
Daži Izraēlas mediji jau decembrī ziņoja, ka armijai ir nodoms appludināt tuneļus ar jūras ūdeni, iesūknējot to no Vidusjūras. Eksperti gan ir brīdinājuši, ka šis variants ir bīstams un rada milzu riskus Gazas joslas civiliedzīvotājiem. Proti, tas radītu smagus bojājumus jau tā trauslajai ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūrai.
