Sešas ES valstis ir palielinājušas savus izdevumus par vairāk nekā 10%, bet NATO kandidātvalsts Zviedrija – par vairāk nekā 30%, liecina Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) dati.

"Mūsu bruņotajiem spēkiem jābūt gataviem daudz prasīgākam laikmetam," sacīja Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas vadītājs Žuzeps Borels, kurš vada arī EAA.

"Pielāgošanās šai jaunajai realitātei pirmkārt un galvenokārt nozīmē lielākus ieguldījumus aizsardzībā," viņš piebilda.

Borels gan brīdināja, ka, neraugoties uz arvien lielākiem tēriņiem aizsardzībai, ES aizvien ir būtiskas militāro spēju nepilnības un valstu bloks joprojām atpaliek no citām pasaules mēroga lielvarām.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gadā Eiropai bija kā ļoti spēcīgs atgādinājums tam, ka vairāk jāiegulda aizsardzībā, lai spētu aizstāvēties pret kareivīgo austrumu kaimiņu, vērtēja ziņu aģentūra AFP.

Krievijas valdība ir paziņojusi par būtisku militāro izdevumu palielinājumu 2024. gadā – tas pieaugs par 68%, veidojot teju trešo daļu no visiem lielvaras tēriņiem.

EAA aizvadītā gada pārskatā norādīja, ka 2022. gadā ES investīcijām aizsardzībā tika piešķirts vēsturiski augstākais apjoms – 58 miljardi eiro, kas lielākoties ieguldīts jauna militāra aprīkojuma iegādē. Tikmēr nedaudz samazinājies finansējums pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai.

ES valstis ir iztukšojušas savus krājumus, nosūtot Ukrainai ieročus desmitiem miljardu eiro vērtībā, lai palīdzētu cīņā pret Krieviju.

Brisele ir centusies panākt, lai Eiropas aizsardzības uzņēmumi palielinātu ražošanu, apmierinot jaunu, kara izraisītu pieprasījumu.

Tāpat ES mudinājusi dalībvalstis parakstīt kopīgus līgumus, lai apvienotos haubiču šāviņu iegādē Ukrainai un saviem spēkiem.

Taču rūpnieciskās jaudas palielināšana prasa laiku, un paredzams, ka bloka spēki neizpildīs iepriekš noteikto mērķi līdz martam nosūtīt Ukrainai vienu miljonu šāviņu.