Liela uzmanība šīm vēlēšanām pievērsta tādēļ, ka līdz ar ekspremjera Roberta Fico partijas nākšanu pie varas, varētu mainīties valsts atbalsts Ukrainai un Bratislava pietuvinātos Maskavai. Fico, kurš 2018. gadā bija spiests atkāpties no amata pēc tam, kad pētnieciskā žurnālista slepkavība izraisīja masu protestus, ir kļuvis radikālāks. Nereti tiek norādīts, ka pie varas valstī varētu nākt Eiropas otrs Viktors Orbāns. Fico izteikumi ir satraukuši Kijivu un sabiedrotos Eiropas Savienībā. Viņš uzsvēris, ka Slovākija Ukrainu militāri vairs neatbalstīs un arī Rietumu sankcijas nav atbalstāmas. Viņš uzskata, ka Ukrainai un Krievijai galu galā būs jāsēžas pie sarunu galda un Krievija nekad neatdos nedz Krimu, nedz citas okupētās teritorijas Ukrainai. Viņš arī dēvējis ukraiņus par nacistiem un fašistiem.
Šķelšanos vēlētāju vidū ir veicinājusi dezinformācija, ko Fico izmanto un izplata savā labā. Cilvēki nosliecas par labu prokrieviskiem naratīviem, kuros izplatīti pret Ukrainu noskaņoti viedokļi.
Slovākijā jau sen ir bijusi auglīga augsne prokrieviskiem naratīviem, pateicoties iedzīvotāju zemajai uzticībai valsts institūcijām un politiķiem. Taču kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā prokrieviskā un antiukrainas nostāja gājusi plašumā.
Šī gada sākumā vairāk nekā 40 000 slovāku parakstīja petīciju, lai izvairītos no mobilizācijas. Tas notika tādēļ, ka sociālajos medijos tika publicēti maldinoši ieraksti par to, ka slovāki tiks sūtīti kaujās uz Ukrainu. Brisele brīdināja sociālo mediju gigantus "Alphabet", "TikTok" un "Meta", ka tiem jādara vairāk, lai aizsargātu Slovākijas vēlēšanas no ārvalstu iejaukšanās, pretējā gadījumā viņiem draud lieli naudas sodi. Dezinformācija ir saistīta ne tikai ar Ukrainu, bet arī vietējām problēmām, ekonomikas situāciju, inflāciju un migrāciju. Turpina Peters Bardijs, kurš sarakstījis grāmatu par Fico un dezinformāciju:
"Slovākija ir slima. Cilvēki nezina, kā izprast ziņas, kā izprast politiķu viedokļus un atlasīt informāciju sociālajos medijos, un tieši tā ir "Smer" un Roberta Fico galvenā stratēģija."
Tomēr Fico uzvara nav garantēta. Aptaujas paredz, ka nevienai partijai neizdosies nodrošināt vairākumu, un koalīcijas izveidošana būs grūta. Koalīcijas partneru izvēle var būt diezgan plaša, jo sagaidāms, ka parlamentā deputātu mandātus iegūs 11 partijas. Fico varētu mēģināt par partneri piesaistīt partiju "Balss – sociāldemokrātija", kas 2020. gadā atšķēlās no Fico vadītās partijas un kuru vada bijušais "Smer – SD" priekšsēdētāja vietnieks Peters Pellegrini. Tieši Pellegrini 2018. gadā nomainīja Fico premjera amatā pēc Fico demisijas. Fico potenciālie partneri, kas arī noraida palīdzību Ukrainai, ir jaunizveidotā galēji labējā partija "Republika" un Slovāku Nacionālā partija, kas jau divreiz bijusi viņa valdībā. Savukārt "Progresīvā Slovākija" par partneriem varētu izvēlēties partijas no pašreizējās centriski labējās koalīcijas.
Balsošanas iecirkņi Slovākijā, kurā dzīvo 5,4 miljoni iedzīvotāju, ir atvērti jau no pulksten 8 pēc Latvijas laika, bet tiks slēgti pulksten 23 pēc Latvijas laika. Īsi pēc balsošanas beigām ir gaidāma nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultātu paziņošana, bet galīgos vēlēšanu rezultātus paredzēts publiskot svētdienas rītā.
