Dronu uzbrukumu Pleskavas lidostai, visticamāk, sarīkoja Ukrainas bruņotie spēki, bet Krievijas propagandas medijos izskanējušas arī versijas par NATO dalībvalstu Latvijas un Igaunijas saistību ar šo uzbrukumu.

Pleskava atrodas vairāk nekā 700 km attālumā no Ukrainas, bet mazāk kā 100 km attālumā no Latvijas un Igaunijas.

Krievijas propagandists Aleksandrs Kocs savā "Telegram" kanālā žēlojas, ka, ņemot vērā Ukrainas tehnisko iespēju pieaugumu, drīz vien Krievijas Eiropas daļā vairs nebūšot drošu vietu.

Krievijas propagandas mediji tikmēr trešdien izplatījuši versijas par Latvijas un Igaunijas līdzdalību uzbrukumā Pleskavas lidostai.

Piemēram, portālā URA.ru citēts militārais eksperts Boriss Džereļijevskis, kurš prāto, ka Baltijas valstu iespējamo līdzdalību šādā uzbrukumā varot uzskatīt par "kara pieteikumu" Krievijai.

Džereļijevskis apgalvo, ka uzbrukums varētu būt veikts no Latvijas, Igaunijas vai Baltijas jūras teritorijas.

"Ja uzbrukums noticis no turienes, tad diez vai tie bija Ukrainas Bruņotie spēki. Tehniski nav jēgas nosūtīt uz turieni Ukrainas karavīrus un dronus," prāto Krievijas "militārais eksperts".

Viņš atkārto Krievijas propagandas iecienītos izdomājumus par Lielbritānijas specdienestu aktīvo līdzdalību karā pret Krieviju. Piemēram, britu specdienesti esot varējuši palaist dronus no kāda tirdzniecības kuģa Baltijas jūrā.

"Grūti spriest, cik tur bija iesaistīta Rīga un Tallina, jo viņus varēja izmantot, pašiem nezinot. Taču ja Baltijas valstis bija tieši vai netieši iesaistītas, tas faktiski ir "casus belli" (kara pieteikums)," apgalvo Džereļijevskis.

Latvijas Aizsardzības ministrija norāda, ka NATO dalībvalstu kā "ārējā ienaidnieka" vainošana dažādās situācijās, kad Krievija piedzīvo neveiksmes frontē Ukrainā, nav pārsteigums.

Šis nav pirmais gadījums, kad tiek mēģināts Latviju iepīt dezinformācijas kampaņās, lai eskalētu reģionālo drošības situāciju.

"Apgalvojums par Latvijas saistību ar šīs nakts notikumiem Pleskavā ir absurds izdomājums,

lai visdrīzāk novērstu Krievijas iedzīvotāju uzmanību gan no Krievijas armijas zaudējumiem frontē, gan zaudējumiem valsts iekšienē, kad tiek iznīcināta Krievijas militārā tehnika un infrastruktūra," secina aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).

Aizsardzības ministrija aicina sabiedrību neļauties "Telegram" kanālos izplatītajām dezinformācijas ziņām, jo to mērķis visdrīzāk ir novērst uzmanību no situācijas frontē Ukrainā un Krievijas neveiksmēm.

"Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki un mūsu sabiedrotie turpina nepārtraukti novērot un analizēt gan Ukrainas cīņu par savu teritoriju, gan arī notikumus Krievijas teritorijā," teikts ministrijas paziņojumā.

Vairāki eksperti pieņem: Aiz uzbrukumiem stāv Kijiva

Vairums ekspertu jau pieņēmuši, ka aiz uzbrukumiem stāv Kijiva, un tajā saredz vairākus mērķus. Viens - tā ir daļa no pretuzbrukuma. Ar uzlidojumiem militārajiem objektiem Krievijā Ukraina cer izsmelt pretinieka resursus. Pleskavā iznīcinātās un bojātās lidmašīnas paredzētas karavīru un militārā ekipējuma transportēšanai tālā distancē. Otrs - parādīt Krievijas sabiedrībai, ka pašu prezidenta uzsāktais karš skar arī viņus un ka Ukraina bez atbildes nepaliks.

"Ukraiņu spēki, visticamāk, primāri par uzbrukuma mērķiem izvēlēsies naftas pārstrādes rūpnīcas, dzelzceļa infrastruktūru un citus Krievijas loģistikas objektus, lai izraisītu pēc iespējas lielākus traucējumus," BBC pauda "Sibylline" drošības konsultāciju firmas analītiķe Leila Gesta.

Lai gan Kremļa propagandisti jau izplatījuši izdomātas versijas, ka  droni varētu būt lidojuši no Baltijas valstīm, eksperti gan atgādināja, ka ukraiņu rīcībā esošie droni var nolidot tālu, turklāt palikt radaru nepamanīti, jo lido zemu.

"Kaut arī Ukraina nav apstiprinājusi, ka tās bruņotie spēki veic šos uzbrukumus, Ukraina ir pierādījusi, ka tai ir kapacitāte veikt tik tāla rādiusa uzbrukumus no Ukrainas teritorijas," pauda  aviācijas bloga "Aviationist" redaktors Deivids Sensioti.

KONTEKSTS:

Krievijas gaisa telpa pēdējo mēnešu laikā piedzīvo lielu dronu aktivitāti. Kopš gada sākuma mediji fiksējuši vairāk nekā 190 dronu uzbrukumus valsts teritorijā. Pārsvarā tie notiek netālu no Ukrainas robežām un okupētajā Krimā, bet pēdējā laikā arvien biežāk arī Maskavā. 

Vairākkārt ar jūras droniem uzbrukts arī krievu kuģiem Melnajā jūrā. Uzbrukumiem Krievijas teritorijā kļūstot aizvien regulārākiem, Ukrainas prezidents ir teicis, ka tas ir "neizbēgams un taisnīgs process" pēc Krievijas pērn februārī sāktā kara pret Ukrainu.