Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) ēkai Strasbūrā, jau no tālienes var sadzirdēt priecīgas čalas. Pirmais iespaids ir diegzan pārsteidzošs, jo ēkas priekšpusē starp ziedkokiem izvietotas teltis, visapkārt skan mūzika, smiekli. Jaunieši guļ zālītē pa vidu krāsainiem karodziņiem un siena baķiem. Izskatās pēc jauniešu vasaras festivāla, taču, gaidot rindā, lai izietu drošības pārbaudi, sadzirdu sarunu fragamentus - par Eiropas studentu problēmām, nodarbinātību, karu.
Brīdī, kad Eiropas sejā parādījušās vairākas nenoslēpjamas rētas - bēgļu krīzes radītā iekšējā šķelšanās, populistu partiju spēka pieagums un Lielbritānijas referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) -, Strasbūrā pulcējās Eiropas nākotnes veidotāji un politiķi. Ar saukli "Kopīgiem spēkiem mēs varam radīt pārmaiņas!" kopā sanāca aptuveni 7500 jauniešu no 39 valstīm.
EP organizētās jauniešu dienas "Europe Youth Event 2016" ir lielākais jaunatnes pasākums Eiropā, kurā tika pārrunāti pieci Eiropas institūcijām un jauniešiem svarīgi temati, kas jau nosaukumā ietvēra abu galējību iespējamību, atstājot telpu diskusijai: karš un miers - perspektīvas mieram visā pasaulē; apātija un līdzdalība - plāns aktīvai līdzdalībai; izstumtība un pieeja - jauniešu bezdarba pārtraukšana; stagnācija un inovācija - rītdienas darba tirgus; padošanās un veiksme - jaunas idejas ilgtspējīgai Eiropai.
Kamēr ap parlamenta ēku paši jaunieši radīja un apdzīvoja nelielu telšu pilsētiņu, radot sajūtu, ka Vudstoka un hipiju laikmets atkal piedzīvo modernu renesansi, parlamenta iekšpuse tika pārvērsta par vietu diskusijām. Desmitiem konferenču telpu pildīja jaunieši, lai runātu par inovācijas, atstumtības, veselības, līdzdalības un citiem jautājumiem. Kā bišu stropā zumēja sarunas, viedokļu dažādība, jauneklīgi izsaukumi, emocionālas bažas, sapņaini ieteikumi.
EP prezidents Martins Šulcs savā aicinājuma vēstulē jauniešiem rakstīja: "Šodien Eiropai steidzami nepieciešamas jaunas idejas, jo ES piedzīvo neskaitāmus izaicinājumus. Tikai pateicoties jauniešiem un viņu iniciatīvām, kā arī nevienaldzīgiem Eiropas pilsoņiem, iespējams saglabāt ES ideju un telpu, kurā nākotnē būs jādzīvo mums visiem kopā. Doma par to, ka ES varētu neeksistēt, nav nemaz tik nereāla, jums jāizlemj, kādu vēlamies redzēt nākotnes Eiropu."
No Latvijas uz Strasbūru bija atbraukuši kopskaitā aptuveni 100 studentu, skolēnu, jauniešu, NVO pārstāvju no Daugavpils, Madonas, Nītaures, Rīgas, Jēkabpils, Cēsīm un citām vietām. "Eiropai vajag jaunu devīzi, jaunieši īsti nepavelkas vecajam sauklim par mieru, jo karu nav pieredzējuši," iespaidos par Eiropas Jaunatnes dienās piedzīvoto dalās Linda no Vecpiebalgas. Jaunākajā EP Eirobarometra aptaujā redzams, ka 51% Latvijas jauniešu krīzes iespaidā jūtas izstumti no ekonomiskās un sociālās dzīves. Vidēji šādi jūtas 57% jauno eiropiešu.
Viena no pasākuma līdzorganizatorēm, Eiropas Jaunatnes foruma prezidente Johanna Nīmane, stāsta, ka šajās dienās ir fantastiska iespēja jauniešiem uzklausīt vienam otru, iepazīt Eiropas dažādību, viedokļu plurālismu, bet vissvarīgāk - šī ir iespēja godīgi apkopot jauniešu redzējumu un viedokļus par nākotni. Vēlāk, ietvertas kopējā dokumentā, jauniešu idejas tika iesniegtas Eiropas līderiem, izsūtītas ES valstu vadītājiem un nacionālajiem parlamentiem. Johanna gan piebilst, ka pasākuma mērogs noteikti neļauj katru jautājumu izskatīt līdz tehniskām detaļām, taču sniedz iespēju uzskicēt jauniešu nākotes vīziju par Eiropu un vidi, kurā paši vēlas līdzdarboties un dzīvot.
Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) viceprezidents Mārtiņš Šteins, kurš nobraucis 2000 km, lai ierastos Strasbūrā, stāsta, ka atmosfēra ir lieliska, taču ne visai patīkot diskusiju formāts. EP deputāti izstāsta, prezentē savu redzējumu, atbildot uz jauniešu jautājumiem, bet jūtams, ka politiķi atrodas plenārija priekšā, viņu nav starp jauniešiem. Interesanta esot arī jauniešu attieksme pret politiskajiem procesiem.
Kad meklēti jaunieši Latvijas delegācijai, pieteikumu aizpildītāji uzsvēruši, ka nevēlas runāt par politiku, bet diskutēt par kaut ko praktiski paveicamu.
Viņi priecājas, ka šis pasākums nav tas, kur deputāti izvadā ekskursijā pa EP, bet gan piedalās jauniešu debatēs un neformālās sarunās. Divu dienu laikā, diskutējot par uzņēmējdarbību, inovācijām un līdzdalību, Latvijas delegācijas jaunieši atzina, ka politika šajos aspektos ir ļoti svarīga, tomēr ir gatavi par to runāt. Mārtiņš vēl piebilst, ka novērojis sarunu starp Latvijas jauniešiem un Francijas delegācijas jauniešiem: "Viņi bija pārsteigti, saprotot, cik mums Latvijā viegli uzrunāt politiķus. Svarīgi tik esot draudzīgi panākt, lai politiķi nevis runā par mums, bet runā ar mums!"
Johanna min kādu praktisku līdzdalības veicināšanas piemēru - Rumānijas politiķi iesaista jaunatnes nevalstiskās organizācijas (NVO) valsts budžeta pārdalē. Savā ziņā tā ir tiešā līdzdalība - nelielas budžeta daļa tiek atstāta jaunatnes organizāciju pārziņā - viņi var izlemt, kam un kādām aktivitātēm novirzīt naudu, lai iesaistītu jaunus cilvēkus, dotu varas un spēka sajūtu. Johanna uzskata, ka bez tradicionālajām līdzdalības formām jārada jaunas, mūsdienīgi un praktiski uzrunājot jaunatni, ļaujot izjust atbildību, līdztekus parādot, ka jauniešu idejas rūp un viņi ir nozīmīga sabiedrības daļa.
"Mūsdienu jaunieši, kuri ir tik atvērti jaunām tehnoloģijām un inovācijām, būs tie, kas veicinās Eiropas progresu tehnoloģiju uzņēmumu jomā, maksās nodokļus, rūpēsies par mūsu kontinentu. Tieši tādēļ iekļaujoša politika jauniešiem, arī tiem, kuri ir marginalizēti, izmesti ārpus borta, tomēr spētu atrast veidu, kā līdzdarboties ne tikai pilsoniski, bet arī atrast darbu, savu vietu Eiropā. Lai šo īstenotu, mums kopīgiem spēkiem jāpanāk, ka jauniešiem ir pieeja kvalitatīvai izglītībai, politiskai līdzdalībai, jābūt sadzirdētiem starp politiķiem, lēmumu pieņēmējiem. Jauniešiem jāpiedalās šajā procesā, jo viņi ir Eiropas nākotnes veidotāji - gan praktiski, maksājot nodokļus un veicinot ekonomisko augšupeju, gan nosakot vērtīborientāciju. Viņi noteiks, ko darām ar Eiropu pēc 10 - 30 gadiem!"
LJP viceprezidents Mārtiņš skumji atzīst, ka ikdienas darbā, lobējot jauniešu intereses Latvijā, viņš redz, cik lielu lomu spēlē citi spēlētāji - arodbiedrības, Latvijas Darba devēju konfederācija, Pašvaldību savienība.
Viņaprāt, būtu lieliski, ja arī Jaunatnes padome kā lielākā jaunatnes NVO apvienība varētu kļūt par lielu spēlētāju, kas arī var bloķēt likumus vai norises, kur jaunieši tiek izstumti.
Diemžēl vēl nesakārtota esot arī finansiālā situācija. Mārtiņš uzsver, ka igauņiem nacionālā līmeņa organizācijām ir pastāvīgs valsts atbalsts: "Kolēģi no Igaunijas Jaunatnes padomes mierīgi var dabūt 30 000 eiro gadā, lai īstenotu jauniešu pārstāvniecību un pilsoniskās līdzdalības aktivitātes. Mums piecas organizācijas "sitas" par 9 000 katra, vēl piedevām, ar liegumu piedalīties citos konkursos. Naudas jaunatnei nepaliek vairāk - tā vienkārši tiek pārlikta no viena katla otrā."
Šobrīd kopējais finansējums Valsts jaunatnes programmai 2016.gadam ir 328 520 eiro, un tas nav mainījies jau vairākus gadus. Programmas 3.1. sadaļai, kas ir atbalsts jaunatnes NVO, ir 67 150 eiro, lielajām NVO ir 45 000 Eiro. Nesen LJP ar publisku vēstuli vērsās pie Ministru prezidenta Māra Kučinska, aicinot sniegt atbildi uz jautājumu, kādēļ valdības rīcības plānā nav iekļauti pasākumi par atbalstu nacionāla līmeņa nevalstiskajām organizācijām un par finansējuma palielināšanu Jaunatnes valsts politikas programmas īstenošanai 2017. un 2018.gadā. Nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta būtu 200 000 eiro gadā, sākot ar 2017.gadu.
Vēstulē LJP atgādināja, ka saskaņā ar Jaunatnes likumu jaunietis Latvijā ir persona no 13 līdz 25 gadiem, un pēc 2015.gada datiem – Latvijā ir 272 000 jauniešu. Prasītais finansējums nevalstiskā sektora un pašvaldību atbalstam jaunatnes politikas attīstībai bija 0,2 miljoni eiro, kas uz kopējā Latvijas valsts gada budžeta fona ir mazāk nekā 0,003%.
Eiropas Jaunatnes foruma prezidente stāsta, ka Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā daudz strādājusi kopā ar Latvijas Jaunatnes padomi, novērojusi, ka nav praktiska atbalsta no valdības. "Latvijas prezidentūras laikā daudz diskutējām ar valdības pārstāvjiem, mani satrauc, ka nav līdzekļu jaunatnes padomes darbībai. Spēcīgas nacionālās jaunatnes organizācijas stiprina valsts mugurkaulu - pilsonisko sabiedrību, attīsta neformālo izglītību, dažādo jauniešu pieredzi, veicina jauniešos apziņu, ka viņi tiek sadzirdēti un iesaistīti. Viņi nākotnē veidos ilgtspējīgu Eiropu. Jaunatnes padomes un lielo jaunatnes organizāciju atbalsts un darbs ļauj kvalitatīvi apkopot jauniešu viedokļus, jau tagad iesaistot jauniešus valsts ikdienas norisēs. Tas Latvijas valdībai būtu jāsaprot."
Ričards Amalvijs, kurš pirms divdesmit gadiem bija Eiropas Jaunatnes foruma valdes loceklis, atceras, ka 1997.gadā Eiropas Jaunatnes forums radīja dokumentu par neformālo izglītību - tas bija svarīgs, jo neatkarību atguvušajām valstīm, tai skaitā Latvijai, nebija jaunatnes politiku regulējošu dokumentu, savukārt vecajām dalībvalstīm jaunatnes padomes bija pagurušas ar ļoti minimālu ietekmi augstākajā līmenī.
"1998.gadā jau veidojām dokumentu, kas palīdzētu tieši nacionālajām jaunatnes padomēm un nacionālajām organizācijām. Tas paredzēja visaptverošu pieeju - jauniešu izglītība, veselība, nodarbinātība u.c., radot pavisam jaunu pieeju darbam ar jaunatni starptautiskā un nacionālā līmenī. Jaunās demokrātijas veidoju jaunu politiku, vecās demokrātijas, kas bija pazaudējušas asumu un sagurušas no sarunām ar jaunatnes ministriem, atguva sparu no jauna aktualizēt jauniešu balsis Eiropā. Šajā procesā iesaistījām Eiropas institūcijas, īpaši skaidrojot neformālās izglītības nozīmi, uzsverot, ka tā nav interešu izglītība. Pagājuši tieši 20 gadi kopš šiem procesiem. Koncepti ir iedzīvojušies arī Eiropas valstu valdībās, ne tikai Eiropas dokumentos. Daudzi joprojām neredz ieguvumu no darba ar jaunatni. Esmu novērojis, ka nacionālo valdību līmenī tas arvien ir milzu izaicinājums. Visiem ir skaidrs, ka interešu izglītība, sports ir svarīgs, bet arī pilsoniskas sabiedrības stiprināšana ir ļoti nozīmīga! Mūsdienās jāizmanto arī sociālo tīklu klātbūtne, jauni rīki, kā ietekmēt gan lēmumu pieņēmējus, gan iesaistot jauniešus. Tagad esmu satraukts par kopējo Eiropas ideju.
Vai esam eiropieši? Vai dalām tās pašas bažas un vērtības? Esam trausli migrācijas viļņu priekšā," satraukts ir Ričards, kurš jaunatnes politikas norises Eiropā vēro vairāk nekā 20 gadu.
Diskusijās par Eiropas nākotni visbiežāk izskan jautājumi par to, kas notiks ar Lielbritāniju, ja tā izstāsies no ES. Diskusiju telpās, kur notiek sarunas par iebraucēju plūsmu, gaisā virmo satraukums. Esošā situācija jaunajos eiropiešos raisa spēcīgas sajūtas un jautājumus - kā integrēt imigrantus? Johanna atvadoties uzsver, ka tie 7500 jauniešu, kuri piedalās sarunās, ir pierādījums tam, ka jauniešiem Eiropa rūp.
