Kristersons sacīja, ka viņš piektdien tiksies ar valsts policijas priekšnieku un armijas virspavēlnieku, "lai noskaidrotu, kā bruņotie spēki var palīdzēt policijai apkarot bandas".
Zviedrijā pēdējos gados notiek asiņaini konflikti starp bandām, kas cīnās par ieroču un narkotiku tirdzniecību, un tie ir izvērsušies par bandu savstarpēju atriebību.
Daudzdzīvokļu ēkas un citus mājokļus valstī bieži satricina sprādzieni, un publiskās vietās regulāri notiek apšaudes, kas kādreiz notika tikai nelabvēlīgos rajonos.
Plašs vardarbības uzliesmojums Zviedriju skāra arī septembrī. Piemēram, trešdienas vakarā 18 gadus vecs vīrietis tika nošauts futbola laukumā turīgā Stokholmas piepilsētā. Vēlāk ap pusnakti citā Stokholmas piepilsētā notika apšaude, kurā tika ievainoti divi cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira.
Bet dažas stundas pēc tam sprādzienā pie Upsalas tika nodarīti postījumi pieciem namiem un tika nogalināta 25 gadus veca sieviete, kurai nebija zināmas saistības ar bandām.
"Es pamodos pirms četriem. Kaut kas uzsprāga un satricināja māju. Es dzirdēju, kā cilvēki iznāca un sāka runāt viens ar otru par notikušo. Pēkšņi sieviete sāka kliegt un vaimanāt. Un tad bija daži, kas kliedza, ka jāiet paskatīties, kas noticis. Tad es redzēju, ka apkārt ir daudz policijas automašīnu un cilvēku, kas staigā apkārt," notikušo atcerējās Upsalas iedzīvotāja Marija.
"Mums nav bijusi šāda drošības problēma kopš 1945. gada. Es vēlētos, kaut varētu teikt, ka šī bija pēdējā apšaude, bet diemžēl es to nevaru. Šogad Zviedrijas centrālajā daļā vien jau pieci cilvēki ir nogalināti saistībā ar bandu vardarbību. Nekad iepriekš šis skaits nav bijis tik liels," secina Centrālzviedrijas policijas vadītājs Jale Poljareviuss.
"Arvien lielāku skaitu bērnu un pilnīgi nevainīgu cilvēku skar šī galējā vardarbība," sacīja Zviedrijas premjers Kristersons.
"Zviedrija nekad nebija redzējusi neko tādu. Neviena cita valsts Eiropā neredz neko tādu."
Valsts līderis solījis sakaut noziedznieku bandas ar armijas palīdzību. Viņš piektdien tiksies ar valsts policijas priekšnieku un armijas virspavēlnieku, lai noskaidrotu, kā bruņotie spēki var palīdzēt policijai apkarot bandas.
Premjers uzsvēra, ka tuvākajās dienās valstī stāsies spēkā likumi, kas ļaus policijai noklausīties bandu telefonsarunas, kā arī tiek plānots pārmeklēt cilvēkus dažos rajonos, noteikt smagākus sodus recidīvistiem un divkāršot sodus par zināmiem noziegumiem. Viņš atzina, ka Zviedrijai arī jāievieš novērošanas kameras sabiedriskās vietās un jābūvē īpaši cietumi pusaudžiem noziedzniekiem.
"Smagā organizētā noziedzība pieaug jau vairāk nekā desmit gadus. Desmit gadu laikā nāvējošu ieroču skaits ir trīskāršojies. Tas ir politiskais naivums un ignorance, kas mūs tiktāl ir novedis," vērtēja premjers.
Valsts līderis notikušajā arī vainoja bezatbildīgu imigrāciju un neveiksmīgu integrāciju:
"Atstumtība un paralēlā sabiedrība ir barojusi noziedzību, kas pietuvojas bērniem un apmāca nākamos slepkavas. Zviedrijas tiesību akti nav paredzēti bandu kariem un bērniem-karavīriem. Bet mēs to mainām. Mēs nomedīsim bandas un uzvarēsim bandas. Mēs viņus tiesāsim. Ja viņi ir Zviedrijas pilsoņi, viņiem jāpiespriež ļoti garš cietumsods, ja viņi nav Zviedrijas pilsoņi, viņi ir jāizraida."
Tikmēr Zviedrijas tieslietu ministrs Gunārs Strēmers neuzskata, ka policija šobrīd strādātu slikti. Viņaprāt, tā dara visu iespējamo, lai paredzētu un novērstu šos noziegumus, kā arī tos atrisinātu. Tajā pašā laikā viņš izprotot iedzīvotāju prasību policijai pēc labākiem rezultātiem tās darbā.
Vēl nav skaidrs, kā tieši armija varētu iesaistīties. Tiek pieļauts, ka karavīri varētu pārņemt noteiktus policijas pienākumus, atbrīvojot resursus noziedzības apkarošanai.
Daži kritiķi armijas iesaisti un citus izziņotos ierosinājumus ir raksturojuši kā virspusējus, apgalvojot, ka tie ārstē vardarbības simptomus, nevis pamatcēloņus.
2022. gadā Zviedrijā tika reģistrēta 391 apšaude, un 62 no tām tika nogalināti cilvēki.
