Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās

Krievijas gaisa terors pastiprinās, telefonsarunā ASV Pārstāvju palātas spīkeram Maiklam Džonsonam norādījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzsverot, ka ASV Kongresa ātrs lēmums par palīdzību Ukrainai ir kritiski svarīgs.

ASV raidsabiedrībai "CBS" Zelenskis atzinis, ka maijā vai jūnijā sagaidāms jauns Krievijas pretuzbrukums, bet sabiedroto palīdzība Ukrainai esot vajadzīga jau tagad.

Zelenskis "CBS" arī atzinis, ka bez amerikāņu palīdzības Ukraina karā pret Krieviju nespēs uzvarēt. Ukrainai esot ļoti nepieciešamas ASV pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Savukārt Vācija paziņojusi par jaunu militāro palīdzību Ukrainai. Tajā iekļauti bezpilota lidaparāti, atmīnēšanas aprīkojums, munīcija, transportlīdzekļi, ieroči, maskēšanās aprīkojums un satelītu sakaru sistēma. Izsludinātajā palīdzības sarakstā esot arī raķetes "Patriot".

Tikmēr Krievija pagājušajā naktī atkal veikusi plašu gaisa triecienu Ukrainai, kuras spēkiem izdevies notriekt 84 no 99 droniem un raķetēm, paziņojusi Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība. 

Izdevies notriekt 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem "Šahed". Masveida trieciena mērķi bijuši Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objekti.

Uzbrukuma rezultātā Dņipropetrovskas apgabalā bojāti vairāki enerģētikas objekti, ievainoti seši cilvēki.

Vinnicas apgabalā drons trāpījis privātmājā, cilvēki neesot cietuši. Savukārt Čerkasu apgabalā raķetes trāpījušas enerģētikas infrastruktūras objektam.

Krievijas apšaudes dēļ Ukrainas rietumu daļas kaimiņvalstī Polijā gaisā pacēlušās kara lidmašīnas.

Krievijas spēki uz Odesu izšāvuši divas vadāmās aviācijas raķetes, tās izdevies notriekt, atsaucoties uz Odesas vadību un apgabala militāro administrāciju, ziņo raidsabiedrības "BBC" krievu redakcija. Raķetes izšautas no Melnās jūras. Raķešu atlūzas nokritušas pilsētā. Ievainots kāds pusaudzis.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2023. gada vasarā Ukraina sāka pretuzbrukumu, taču tas nebija veiksmīgs un Kijiva tajā vainoja gan nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašos mīnu laukus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti