Krievija turpina veikt uzbrukumus Avdijivkas virzienā. Lai gan nesen ticis ziņots par ierobežotiem Krievijas spēku panākumiem, tomēr katru dienu ienaidnieks cieš ievērojamus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus.
Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs sarunā ar ASV aizsardzības ministru Loidu Ostinu norādījis, ka Krievijas ofensīvas laikā pie Avdijivkas ienaidnieks līdz šim zaudējis aptuveni 4000 karavīru. Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka Krievija cīņās par Avdijivku zaudējusi vismaz vienu brigādi.
Saskaņā ar atklātiem avotiem, Krievijas armijas brigādē var būt no 2000 līdz 8000 cilvēku. Tiek lēsts, ka kopš 10. oktobra pie Avdijivkas Krievija kaujās zaudējusi aptuveni 400 tehnikas vienību.
Tikmēr britu izlūkdienesti ziņojumā norādījuši, ka Krievijas vienības, kas piedalās kaujās pie Avdijivkas, iespējams, cietušas vienus no lielākajiem zaudējumiem starp visiem Krievijas spēkiem šī gada laikā. Tiek atzīmēts, ka Krievijas militārie blogeri asi kritizē pavēlniecības taktiku.
Britu izlūki norāda, ka Avdijivkā novērojams tas pats, kas iepriekš citviet Ukrainā, proti, Krievijas politiskie līderi pieprasa sagrābt lielas teritorijas, taču militārpersonas nevar nodrošināt efektīvu ofensīvu operacionālā līmenī.
Zaudējumi – mirušie un ievainotie, protams, ir arī Ukrainas pusē. Pie Avdijivkas strādā arī mediķi, un viens no tiem ir Dmitro: "Lielākā daļa traumu ir šķembu brūces rokās un kājās, kā arī galvā. Šie ir visgrūtākie gadījumi. Citādi ievainoto nav tik daudz, kā šobrīd. Pašlaik ir vairāk uzbrukumu. Viņi uzbruka arī agrāk, bet pašlaik viņi to uztver ļoti nopietni."
To, ka situācija ir sarežģīta, atzīst arī majors Vitālijs Barabšs:
"Pašlaik daudzās frontes daļās ir grūti, īpaši Avdijivkā. Iespējams, šī ir šobrīd visbīstamākā vieta."
Kā telefonsarunā ar Lielbritānijas premjeru Riši Sunaku norādījis Volodimirs Zelenskis, Krievija turpinās mēģināt okupēt visu Donbasu, un iebrucēji vairākkārt mēģinājuši ielenkt Avdijivku, taču katru reizi Ukrainas karavīri viņus aptur un atgrūž, radot būtiskus zaudējumus.
Tikmēr Maltā 28. oktobrī sākušās divu dienu sarunas par Kijivas atbalstītiem veidiem, kā izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā. Trešajās tāda veida sarunās, saskaņā ar Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja Andrija Jermaka teikto, piedalīsies vairāk nekā 65 valstis.
Sarunas atbalsta Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, bet Maskava tās ir noraidījusi. Paredzams, ka Kijiva izmantos šo sanāksmi, lai gūtu atbalstu savam piedāvātajam miera plānam ar desmit punktiem. Šo plānu Ukraina virzīja arī iepriekšējās sarunu kārtās Džidā un Kopenhāgenā.
Sarunas Valletā notiks aiz slēgtām durvīm, un Maltas valdība nav sniegusi sīkāku informāciju par plānotajiem pasākumiem. Tomēr Ukrainas valdības preses pārstāvis sacīja, ka diskusijas būs par piecām galvenajām jomām: enerģētiku, pārtiku un kodoldrošību, humānajiem jautājumiem un Ukrainas robežu atjaunošanu.
