"Mēs kopā ar saviem Ukrainas kolēģiem aprēķinājām ieroču daudzumu, kas viņiem būtu nepieciešams šai ofensīvai. Mēs tos ieguvām no mūsu sabiedrotajiem, kuri bija ļoti dāsni, jo īpaši attiecībā uz tankiem un kājnieku kaujas mašīnām. Līdz šim mēs uz Ukrainu esam nosūtījuši jau vairāk nekā 98% kaujas transportlīdzekļu. Es neatklāšu sīkākas detaļas, bet ar pārliecību varu teikt, ka esam piegādājuši ukraiņiem nepieciešamo bruņojumu un turpināsim darbu, lai atbalstītu viņus arī turpmāk," sacīja Kavoli, uzstājoties ASV Kongresa Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejā.
Arī Krievija nopietni gatavojas gaidāmajam Ukrainas pretuzbrukumam. Ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz savā rīcībā iegūtiem satelītatēliem, secina, ka Krievijas karaspēks aktīvi būvē nocietinājumus un ierakumus Zaporižjas apgabala dienvidaustrumos, kā arī Hersonas apgabalā šaurā zemes pleķītī, kas savieno okupēto Krimas pussalu ar kontinentālo Ukrainu.
Lielbritānijas militārie izlūkdienesti ziņo, ka okupanti Zaporižjas atomelektrostacijā veido nocietinājumus, tādējādi acīmredzot gatavojoties Ukrainas ofensīvai.
Trešdien pirmo reizi kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā notika telefonsaruna starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu. Sarunas laikā Ķīnas līderis kārtējo reizi paziņoja, ka Pekina iestājas par mieru un darīšot visu, lai karu Ukrainā izbeigtu sarunu ceļā.
Zelenskis savā ikvakara videouzrunā sacīja, ka viņa saruna ar Sji Dzjiņpinu paver jaunas iespējas ne tikai abu valstu attiecībās.
"Pastāv iespēja izmantot Ķīnas politisko ietekmi, lai atjaunotu to principu un noteikumu spēku, kuros jābalsta miers. Ukraina un Ķīna, kā arī lielākā daļas pasaules ir vienādi ieinteresētas valstu suverenitātē un teritoriālajā nedalāmībā," sacīja Zelenskis. "Protams, būtiska sarunas sastāvdaļa bija mūsu uzskati par veidiem, kā atjaunot taisnīgu mieru. Es iepazīstināju ar Ukrainas miera formulu, ar tās konkrētajiem punktiem. Mēs vienojāmies turpināt sazināties."
Krievija gan par nekādu mieru pašlaik nedomā, ko apliecina arī raķešu uzbrukums Mikolajivas pilsētai Ukrainas dienvidos. Šajā uzbrukumā nogalināts vismaz viens cilvēks, bet 23 ir ievainoti.
Ugunsdzēsēji šonakt vairākas stundas dzēsa liesmas, kas izcēlās daudzstāvu dzīvojamā ēkā pēc tam, kad tai trāpīja Krievijas raķete. Vēl viena raķete trāpīja kādai privātmājai. Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka uz Mikolajivu ir raidītas kopumā četras spārnotās raķetes "Kaļibr", kuras izšautas no Krievijas karakuģiem Melnajā jūrā.
KONTEKSTS:
Krievija karu pret Ukrainu sāka 2022. gada 24. februārī pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles. Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu.
Tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu, un pēdējos mēnešus dažādi incidenti, sprādzieni un dronu uzbrukumi notikuši arī Krievijas teritorijā, kā arī Baltkrievijā, kur nogranda sprādzieni militārajā lidlaukā.
