"Krievija gatavo rezerves, ir papildu vienības, bet nav zināms, kurā virzienā būs lielais uzbrukums. Šobrīd ir novārdzināšanas taktika – lēnām, pa centimetram katru dienu [Krievijas armija] laužas uz priekšu. Tas nav Krievijas lielais uzbrukums, tas vēl tikai būs," klāstīja Rajevs.

Krievijas uzbrukumi enerģētikas objektiem Ukrainā ir epizodiskas darbības, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas neļauj Krievijas aviācijai darboties gaisa telpā. Krievijas raķešu triecieni pa enerģētikas uzņēmumiem bijuši domāti, lai atvilktu pretgaisa aizsardzības sistēmas no frontes līnijas un tur varētu saimniekot Krievijas lidmašīnas.

Pēc jaunā Ukrainas armijas komandiera Oleksandra Sirska nozīmēšanas ir redzami pavērsieni, atzina Rajevs. Jau pēc Avdijivkas zaudēšanas Ukrainai draudēja frontes pārraušana, taču Sirskis aizsūtījis vienības uz frontes vājajām vietām, neļaujot Krievijas armijai izlauzties cauri frontei.

"Tas izdevās, un [frontes] robežu Ukrainas armija notur, bet Krievija tur lieliem soļiem raujas uz priekšu," vērtēja Rajevs.

Šobrīd Ukrainā ir divi karstie punkti – uz rietumiem no Avdijivkas un uz dienvidiem no Bahmutas. "Tur notiek sīvākās cīņas, fronte lēnām virzās uz rietumiem," paskaidroja Rajevs.

Tikmēr Ukraina nodara Krievijas armijai nopietnus zaudējumus naftas pārstrādes rūpnīcām un arī objektiem Krimā.

Runājot par rietumvalstu atbalstu, Rajevs akcentēja, ka šobrīd "lielas aktivitātes" var redzēt no Francijas prezidenta Emanuela Makrona. Francijas spēki "kā minimums" tiks izvietoti Moldovā, un dažādos mācību centros jau tiek gatavotas Francijas vienības.

No Makrona teiktā arī var noprast, ka ir "steidzīgi jāmaina runāšanas politika uz darīšanas politiku" un ka "Ukraina var sabrukt ļoti ātri". Tiesa, Rajevs piebilda, ka vārdi "ļoti ātri" ir pārspīlējums, taču tāds drauds, ka Ukraina sabruks, nesaņemot rietumvalstu palīdzību, diemžēl pastāv.

"Ukraiņiem vajag visu. Akūtākā vajadzība ir pretgaisa aizsardzība," norādīja Rajevs.