Orleānas mērs Seržs Groārs norādīja, ka uz Orleānu, kurā dzīvo aptuveni 100 000 cilvēku, atvesti līdz pat 500 migrantiem bezpajumtniekiem.
"Ir pierādījies, ka ik pēc trim nedēļām Orleānā no Parīzes ierodas autobuss, kurā ir 35 līdz 50 cilvēki," žurnālistiem stāstīja mērs, piebilstot, ka tas tiek darīts, lai "attīrītu" galvaspilsētu pirms jūlijā un augustā gaidāmajām olimpiskajām spēlēm.
Katram atvestajam migrantam tiek nodrošinātas trīs nedēļas viesnīcā uz valsts rēķina, bet pēc tam viņiem pašiem jāspēj par sevi parūpēties, skaidroja Groārs.
Parīzē, kas ir daudzu nelegālo imigrantu un patvēruma meklētāju galamērķis, pieprasījums pēc īslaicīgas ārkārtas izmitināšanas ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Rezultātā Francijas galvaspilsētā regulāri izveidojas neoficiālas migrantu nometnes zem tiltiem vai neapbūvētos zemes gabalos.
Policija šīs nometnes periodiski nojauc, un to iemītniekiem tiek piedāvāta iespēja pieteikties patvērumam. Valdības politika paredz daudzus no viņiem pārvietot no Parīzes uz vietām citur valstī.
"Ar mums nav notikušas konsultācijas ne par [migrantu centra] izveidošanu, ne par cilvēkiem, kas tur nonāks," ziņu aģentūrai AFP norādīja Strasbūras mēra vietniece, runājot par jauno centru netālu no Strasbūras.
"Šajā jautājumā es piekrītu Orleānas mēram, ka notiekošais ir diezgan nepārskatāms," viņa piebilda.
Daudzu mazpilsētu mēru skatījumā šāda Parīzes politika ir bezatbildīga un bīstama.
Francijas prezidents Emanuels Makrons 2022. gada septembrī pauda atbalstu idejai par patvēruma meklētāju un bēgļu izkliedēšanu pa valsti.
Makrons nosauca par absurdu ilggadējo politiku koncentrēt migrantus lielo pilsētu trūcīgajos rajonos un apgalvoja, ka bēgļi varētu palīdzēt īstenot "demogrāfisko pāreju" Francijas lauku un mazpilsētu rajonos.
Daudzos Francijas apvidos ārpus lielajām pilsētām samazinās iedzīvotāju skaits, kā rezultātā tiek slēgtas skolas un trūkst darbaspēka.
Taču labējie politiķi jau sen ir nosodījuši šo politiku, apsūdzot Makronu nabadzības, noziedzības un islāmisma ieviešanā franču kopienās.
