Apsūdzot Izraēlu, ka tā savā militārajā kampaņā Gazā pārkāpusi konvenciju par genocīdu, Dienvidāfrika decembrī vērsās Starptautiskajā tiesā. Hāgā bāzētā tiesa šodien pieprasīja Izraēlai veikt visus tās spēkos esošos pasākumus, lai novērstu darbības, uz kurām varētu attiekties ANO Konvencija par genocīdu, taču militāro operāciju pārtraukt neuzdeva.
"Tiesa norāda, ka Izraēlas militārā operācija pēc 2023. gada 7. oktobra uzbrukuma ir rezultējusies lielā skaitu nāves gadījumu un ievainojumu, kā arī masveida māju iznīcināšanā, lielākās daļas iedzīvotāju piespiedu pārvietošanā un plašos postījumos civilajai infrastruktūrai," sacīja Starptautiskās tiesas prezidējošā tiesnese Džoana Donohjū.
"Tās ir ļoti nopietnas apsūdzības," norādīja Rīgas Juridiskās augstskolas lektore Ieva Miļūna. "Un būtībā Dienvidāfrika, starptautiskās kopienas vārdā vēršas Starptautiskajā tiesā un lūdz tiesu arī daļēji iejaukties starptautiskajā politikā."
Konvencija par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to paredz, ka ar genocīdu saprotama jebkura tālāk izklāstīta darbība, kas tiek izdarīta nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rasu vai reliģisku grupu kā tādu.
Izraēla paziņojusi, ka Dienvidāfrikas ierosinātā lieta ANO Starptautiskajā tiesā ir ļaunprātīga un sagrozīta, un uzsvērusi, ka tā necenšas iznīcināt palestīniešu tautu.
Izraēla norādīja, ka gadījumā, ja kādi genocīda incidenti ir bijuši, tad tos pastrādājis "Hamās" pret Izraēlu 7. oktobrī.
"Izraēla, darbojoties Gazā, cenšas nevis iznīcināt tautu, bet gan aizsargāt tautu, savu tautu, kurai uzbrūk no vairākām frontēm," norādīja Izraēlas pārstāvis Tals Bekers.
"Šodien Starptautiskā tiesa pamatoti noraidīja Dienvidāfrikas mēģinājumu liegt Izraēlai tās neatņemamās tiesības aizstāvēties pret Hamās un citu teroristu grupu zvērībām, kas tika pastrādātas 7. oktobrī," tikmēr vērtēja Izraēlas vēstniece Latvijā Šārona Rapaporta-Palgi. "Es arī vēlos uzsvērt, ka Izraēla ir apliecinājusi un demonstrējusi savu apņemšanos ievērot starptautiskās tiesības, toskait starptautiskās humanitārās tiesības."
Starptautiskā tiesa arīdzan aicināja nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot ķīlniekus, kas arvien atrodas Hamās gūstā. Par to atzinību izteica arī Izraēlas vēstniece Latvijā.
Saskaņā ar "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas datiem, Izraēlas militārajā operācijā Gazas joslā kopš pērnā gada oktobra vidus nogalināti vismaz 26 tūkstoši cilvēku un 70% no tiem ir sievietes, bērni un pusaudži.
Izraēla to uzsāka ar mērķi iznīcināt teroristisko grupējumu "Hamās" pēc tā uzbrukumiem Izraēlas teritorijā. Slaktiņā, ko 7. oktobrī sarīkoja palestīniešu kaujinieki, tika nogalināti vismaz 1140 cilvēki, daudzi tika spīdzināti, aptuveni 250 nolaupīti, un Telaviva norādījusi, ka vismaz 130 cilvēki aizvien ir "Hamās" gūstā Gazas joslā. Liela daļa nogalināto un cietušo bija civiliedzīvotāji – tostarp seniori un bērni.
Dienvidāfrika iepriekš bija lūgusi Starptautisko tiesu Izraēlai izdot deviņus rīkojumus, tostarp nekavējoties pārtraukt militāro darbību Gazas joslā un nodrošināt plašāku humānās palīdzības piekļuvi Gazai.
Izraēlas pārstāvji tiesā apgalvoja, ka pamiers ir nereāls un to var noteikt tikai vienai pusei, jo "Hamās" nepiedalās procesā. Vienlaikus kaujinieku grupējums ceturtdienas vakarā pavēstīja, ka ievēros tiesas rīkojumu par pamieru, ja Telaviva rīkosies tāpat.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu iepriekš norādīja, ka viņš tiesas lēmumu neuzskata par saistošu.
Šobrīd Starptautiskā tiesa lēma, vai Izraēlai piemērot ārkārtas rīkojumus par iespējamu genocīdu Gazas joslā. Taču spriedums – vai genocīds Gazas joslā noticis – tiks pieņemts tikai procedūras otrajā posmā, kas, visticamāk, varētu notikt vien pēc vairākiem gadiem.
Lai arī Starptautiskās tiesas spriedumi ir saistoši, daļa valstu tos pilnībā ignorē. Piemēram, Krievijai iepriekš tika uzdots pārtraukt iebrukumu Ukrainā.
"Attiecībā uz saistošo spēku – ja ANO dalībvalstis nepilda ANO starptautiskās tiesas nolēmumus, tad būtībā var vērsties ANO Drošības padomē. Bet, kā mēs zinām, ANO Drošības padome var tikt paralizēta konkrētu veto tiesību dēļ, ko var nodot tās dalībvalstis," skaidroja Rīgas Juridiskās augstskolas lektore.
Taču šāds lēmums veido svarīgu vēsturisku liecību, kas var būt būtisks pieturpunkts, veidojot sarunas ar nākamajiem valsts vadītājiem, vērtēja starptautisko tiesību pasniedzēja.
Dienvidāfrika ierosināja lietu pret Izraēlu, jo abas valstis ir parakstījušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par genocīdu, kas tika izstrādāta 1948. gadā, kad pasaule pēc holokausta apsolīja nekad vairs ko līdzīgu nepieļaut.
Iesniegumā teikts, ka Pretorija "ļoti labi apzinās", cik "īpaši smaga ir atbildība", apsūdzot Izraēlu par genocīda konvencijas pārkāpšanu.
Vienlaikus Dienvidāfrikas amatpersonas norādīja, ka neviens uzbrukums nevar attaisnot iespējamos konvencijas pārkāpumus un ka Izraēlai – šīs konvencijas parakstītājai – ir pienākums novērst genocīdu.
Pretorija jau ilgu laiku ir aktīvi atbalstījusi palestīniešus, un Āfrikas Nacionālais kongress (ANC) bieži vien to saista ar savu cīņu pret aparteīdu.
Dienvidāfrika un Izraēla jau agrāk ir pārtraukušas diplomātiskās attiecības šī jautājuma dēļ.
Tikmēr palestīniešu teroristiskais grupējums "Hamās" pieprasījis Izraēlas armijas pilnīgu izvešanu no Gazas joslas, pirms runāt par jaunu vienošanos par ķīlnieku atbrīvošanu.
Tāpat grupējums pavēstīja, ka "Hamās" un Izraēlas sarunās, kur starpnieku lomu uzņēmušās Katara, Ēģipte un ASV, ir bijis maz progresa.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu noraidījis pamieru kā pirmo soli uz karadarbības pārtraukšanu. Tikmēr Gazas joslas dienvidos turpinās intensīvas kaujas. Reģiona lielākajā pilsētā Hānjūnisā Izraēlas armija piektdien iznīcinājusi desmitiem palestīniešu kaujinieku mērķu.
Pilsētā patvērumu raduši desmitiem tūkstoši bēgļu. Izraēlas armija izvērš kaujas operācijas pilsētas apkārtnē jo ir pārliecināti, ka tuneļos zem pilsētas atrodas teroristu grupējuma augsta ranga pārstāvji, kā arī Izraēlā sagūstītie ķīlnieki.
Lai apspriestu iespējamu pamieru, Eiropā tuvākajās dienās ieradīsies ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss. Viņš piedalījās arī iepriekšējās sarunās par ķīlnieku atbrīvošanu novembra beigās.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobra rītā palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā nogalināti vairāk nekā 1100 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji. "Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 240 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki. Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, kā arī ierobežojot humānās palīdzības piegādes.
Kopš oktobra sākuma Gazas joslā iekšēji pārvietoti līdz pat 1,9 miljoniem cilvēku. Liela daļa devušies uz teritorijas dienvidiem, daudzi meklē patvērumu slimnīcās. Konflikta laikā nogalināti arī vismaz 100 ANO darbinieki, kā arī aptuveni 50 žurnālisti.
Kopš 2023. gada oktobra sākuma Gazas joslā karadarbības dēļ bojā gājuši vairāk nekā 25 tūkstoši tās iedzīvotāju, apgalvo "Hamās" pārvaldītā Veselības ministrija.
Izraēlas intensīvajos uzlidojumos bojātas plašas apdzīvotas teritorijas Gazā – aptuveni puse ēku, tostarp skolas un medicīnas iestādes, zem kurām atradušies "Hamās" teroristu izveidotie tuneļi un komandcentri.
Telaviva apgalvo, ka cīņas Gazas joslā turpināsies, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts, un vaino "Hamās" par slēpšanos aiz civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras vairoga.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība vairākkārt aicinājusi Izraēlu maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un Gazas joslā ieviest humānās pauzes.
