"Kaļiņingrada ir gatava uzņemt visus krievus, kas Latvijā pasludināti ārpus likuma," Krievijas propagandas aģentūrai "RIA Novosti" pavēstīja Šenderjuks–Židkovs.
Pagaidām nekāda izraidīšana vēl nav sākusies, lai gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde oktobra sākumā vēstīja, ka vairāk nekā 3000 Krievijas pilsoņu izsūtītas informatīvās vēstules par uzturēšanās atļaujas termiņa beigām. Šīm personām līdz 30. novembrim būtu jāpamet Latvijas Republikas teritorija.
Kremļa propaganda ar sašutumu reaģējusi uz iespējamo Krievijas pilsoņu izraidīšanu no Latvijas, lai gan vienlaikus Maskava slavē savu programmu, kuras mērķis ir veicināt tautiešu brīvprātīgu pārcelšanos uz dzīvi Krievijā.
Šenderjuks–Židkovs vēsta, ka ar šīs programmas palīdzību uz Karaļauču apgabalu pārcēlušies jau ap 53 000 cilvēku, no kuriem ievērojama daļa esot ieradusies no Latvijas.
"Esmu pārliecināts, ka reģions kļūs par jaunām viesmīlīgām mājam mūsu tautiešiem," apgalvo senators.
"Pašlaik reģionā ir pietiekams brīvo darbavietu skaits, ir augsts pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem. Mēs esam gatavi šajā sarežģītajā laikā atbalstīt mūsu tautiešus, veicināt viņu centienus mierīgi dzīvot un strādāt dzimtajā valstī," spriež Šenderjuks–Židkovs.
Krievijas parlamenta apakšpalātā Valsts domē tikmēr izskanējis aicinājums aizliegt iebraukt Krievijas teritorijā automašīnām ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas numuriem.
Kā zināms, Baltijas valstis jau ir aizliegušas iebraukt savā teritorijā automašīnām ar Krievijas numura zīmēm.
Valsts domes deputāts Mihails Šeremets, kurš parlamentā ievēlēts no okupētā Krimas reģiona, aicinājis Krieviju atbildēt ar identisku aizliegumu, kas būtu vērsts pret Baltijas valstu auto.
Agresorvalsts politiķis apgalvo, ka esot nepieciešams "pārmācīt" Baltijas valstu "provokatorus un rusofobus".
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Par latviešu valodas pārbaudes nenokārtošanu Krievijas pilsoņus draudēja izraidīt no 2. decembra.
22. augustā valdība lēma rosināt Saeimai grozīt Imigrācijas likumu, paredzot, ka tiem Krievijas pilsoņiem, kas nav nokārtojuši valsts valodas pārbaudi līdz 1. septembrim pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai Latvijā, būs iespēja pieteikties termiņuzturēšanās atļaujai uz diviem gadiem, kuru laikā eksāmens ir jānoliek. 14. septembrī Saeima likuma grozījumus atbalstīja.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
Zināms, ka kopumā latviešu valodas pārbaudei reģistrējušies 13 147 Krievijas pilsoņu, bet uz pārbaudi ieradušies 11 301. Ar pirmo reizi pārbaudi nokārtot spējuši 39% kārtotāju. Atkārtotai pārbaudei pieteikušies vairāk nekā 6500 personu.
