Paramediķi īpaši uzsvēra šādu ievainojumu viltīgo dabu – lai arī brūce var būt ļoti maza, iekšējie ievainojumi var būt ļoti nopietni.
"Daudzas škembas pārvietojas pa cilvēka ķermeņi. Tās sauc par "klejojošajām šķembām". Un kamēr puisi pēc ievainojuma evakuē, pārvadā, groza, šķemba pārvietojas un ļoti grūti noteikt, uz kuru pusi tā aizgājusi," stāstīja Latvijas Televīzijas (LTV1) sastaptais paramediķis Serhijs Šarunovs.
Viņš arī piebilda, ka agrāk tās meklēja ar magnētu, bet tagad daudzas šķembas tā vairs nevar notvert – jo īpaši, ja tā ir apaļīga un cilvēka ķermenī pārvietojas salīdzinoši saudzīgi.
"Ja šķemba ir asa kā žilete, tad tā savā ceļā sagriež muskuļaudus, asinsvadus, visu sagriež.
Bieži redzam mazu brūci, bet iekšā jau muskuļaudu putra. Bija gadījums ar roku – no ārpuses izskatās neskarta, bet paspaidot iekšā viss kā ķīselis,"
skaidroja paramediķe Inna Višņevska.
Latvijā pēc šo paramediķu lūguma biedrība "Tavi draugi" vāc ziedojumus, lai kara hospitālim frontes tuvumā iegādātos speciālu profesionālu rentgenaparātu, kas ļautu "klejojošās" šķembas atrast un izvilkt daudz ātrāk – glābjot dzīvības un mazinot traumas.
"Uz mums reiz atlidoja "Uragan" reaktīvie lādiņi, un ķirurgs mugurā dabūja deviņas šķembas. Viņu aizveda uz Harkivu, pielika uz tāda viena rentgenaparāta. Un burtiski pēc divām nedēļām bija atpakaļ. Saka – tur ieslēdza aparātu, ekrānā redz visas manas šķembas," stāstīja Serhijs, "Nav svarīgi, vai magnēts viņas ķer vai neķer, bet tas aparāts visu redz. 15, 20 minūtēs visas izvilka, un (cilvēks bija) atpakaļ ierindā," stāstīja Serhijs.
Abi sastaptie paramediķi arī norādīja, ka sapņo par uzvaru, taču saprot, ka ceļš uz to vēl ir tāls.
"Neatkarības dienā vēlos, lai mūsu puiši ciestu pēc iespējas mazāk, pēc iespējas mazāk ievainojumu, pēc iespējas mazāk sāpju. Jo es katrā no viņiem redzu savu bērnu. Man tas ir ļoti svarīgi. Man visi bērni kā savējie, un man tā ir prioritāte," teica Inna.
