2020. gadā pēc neleģitīmajām Baltkrievijas vēlēšanām, kurās sevi par uzvarētāju pasludināja valsts ilggadējais vadītājs Aleksandrs Lukašenko, baidoties no represijām, Baltkrieviju pameta vairāki simti tūkstoši opozīcijas atbalstītāju. Iepriekš viņi ar derīgiem dokumentiem varēja uzturēties Eiropas valstīs.
Tomēr pēc šī gada rudens, kad stājās spēkā Lukašenko rīkojums par pasu izdošanu tikai Baltkrievijas teritorijā, šāda iespēja daudziem var pazust.
Baltkrievu demokrātiskās kustības līderes Svjatlanas Cihanouskas komanda izstrādājusi konceptu "Jaunās Baltkrievijas" pasēm un lūgusi Eiropas Savienību un tās dalībvalstis atzīt šos dokumentus.
"Vispirms ir jāparāda Lukašenko režīmam un citiem diktatoriem, ka viņiem nepieder cilvēki. Ka mēs neesam viņu vergi un viņi nevar apgrūtināt cilvēkus pat trimdā.
Tāpēc tam ir ļoti svarīga simboliska nozīme. Bet arī praktiska nozīme, jo tik daudz cilvēkiem pasēm beidzas derīguma termiņš," skaidro Cihanouska.
Šo jautājumu viņa pārrunājusi arī savas nesenās vizītes laikā Rīgā.
"Atzīstam, ka šis ir sarežģīts jautājums. To ietekmē vairāki faktori, tostarp arī drošības aspekti. Līdz ar to labākais veids, kā šo risināt, mūsuprāt, ir Eiropas Savienības līmenī," spriež Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāve Diāna Eglīte.
Ministrijā arī piebilst, ka pašlaik viņu un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes redzeslokā nav gadījumu, kad Latvijā esošiem baltkrieviem būtu beidzies pases derīguma termiņš.
Līdzīgs viedoklis, ka problēmai jāmeklē kopīgs risinājums Eiropas Savienības līmenī, ir arī Igaunijai. Tās vēstniecības Latvijā pārstāvji skaidro, ka gadījumi ar personām, kurām beigušies personas dokumentu termiņi, tiek vērtēti individuāli.
Kā pagaidu risinājums tiek izmantots nepieciešamības gadījumā Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem ir derīgas uzturēšanās atļaujas, piedāvāt pagaidu ceļošanas dokumentu.
The New Belarus Passport was presented today in Warsaw
— Belsat in English (@Belsat_Eng) August 6, 2023
source: tsikhanouskaya / Telegram pic.twitter.com/jEa7U46zz3
Lietuvā tikmēr ieviestas "ārzemnieku pases" cilvēkiem, kas objektīvu iemeslu dēļ nevar iegūt dokumentus no savas izcelsmes valsts. Ārvalstīs izsniegtām un pat citās valstīs atzītām pasēm ir vēsturiskās alternatīvas.
"Turklāt piemērs nav tālu jāmeklē. Mūsu pašu Baltijas valstis, tai skaitā Latvija. Konsulāti, kas darbojās trimdā, arī pēc tam padomju okupācijas laikā turpināja izsniegt tos pašus dokumentus, turpināja pagarināt tos pašus dokumentus, kas tika izsniegti starpkaru posmā. Daudzās valstīs tie tika atzīti, daudzās ne," skaidro LU Latvijas vēstures institūta vēsturnieks Andrejs Gusačenko.
Nedaudz senāk vēsturē – pēc Krievijas pilsoņu kara, kur pie varas nāca boļševiki –, apmēram 800 tūkstošiem krievu padomju režīms atņēma pilsonību. Lai to risinātu, Tautu savienība izveidoja tā saucamās "Nansena pases" bēgļiem, lai viņi nepaliktu bez pilsonības.
Gusačenko gan spriež, ka Baltkrievijas opozīcijas gadījums mūsdienās ir krietni atšķirīgs gan no Baltijas valstu piemēra padomju okupācijas laikā, gan arī no "Nansena pasēm".
"Šis precedents kā tāds – tas ir ārkārtīgi jauns. Es teiktu, ka pasaules praksē, jaunāko laiku vēsturē tieši tāds nav bijis. Kā mēs varam te vēl novilkt paralēles ar "Nansena pasēm"? Tiklīdz "Nansena pases" tika izveidotas, uzreiz sākās lielas pretenzijas no padomju puses. To pašu mēs sagaidīsim arī no Lukašenko puses un viņa sabiedrotajiem – pirmkārt, Putina Krievijas."
Cihanouskas komanda darbu pie jaunajām pasēm koordinē ar Eiropas Komisiju, lai dokumenti atbilstu nepieciešamajiem drošības standartiem. Tomēr pagaidām nav izdevies gūt politisku apstiprinājumu tam, ka citas valstis atzīs šīs pases.
