Tas ir Gutcaita personiskais viedoklis – oficiāli Ukraina šobrīd vēl nav pieņēmusi nekādu lēmumu, kā reaģēs uz iespējamo Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs kā neitrāliem sportistiem. 

Karazina Harkivas Nacionālās universitātes pārstāvis Maksims Folomejevs vietējam medijam izrādīja Krievijas izpostīto universitātes sporta kompleksu.

"Te ir sporta komplekss "Karazinskij". Visi universitātes studenti miera laikā varēja šeit nodarboties ar sportu, uzlabot savu veselību.  Agresorvalsts izdomāja, ka te ir kaut kāds militārais objekts.  Un tieši uz šejieni – nevis netīšām, bet mērķēti – tika noorganizētas divas aviobumbas... no mūsu kaimiņiem. No mūsu "labajiem kaimiņiem"," viņš sacīja.

Harkivas sporta komplekss tika sabombardēts 2022. gada 5. martā. Viena no aviobumbām daļēji sagrāva telpas, kur trenējās Ukraiņu paukotāju klubs "Unifext". Rezultātā – valsts galvenais paukotāju klubs palika bez treniņu zāles.

Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma sākuma visā Ukrainā iznīcīnāti gandrīz 500 sporta infrastruktūras objekti, bet sportisti turpina trenēties!

Kā tas notiek, dokumentējis ukraiņu fotogrāfs, sporta žurnālists Mikola Sineļnikovs. Viņš deviņus mēnešus apbraukājis Ukrainas pilsētas un sagatavojis īpašu fotogrāfiju sēriju.

Vienā no tām redzami ukraiņi paukotāji, kas turpina treniņu jau sagrautajā Harkivas paukošanās klubā. Citā fotogrāfijā redzams, kā sportists peldbiksēs un peldcepurē vingro pilnībā iznīcinātā peldbaseinā.

"Vienā brīdī, kad es pamanīju, ka uzmanība Ukrainai samazinās, sapratu, ka nepieciešama jauna pieeja, lai uzrunātu pasauli un parādītu pasaulei, kas notiek. Tad es nolēmu uztaisīt šādu fotogrāfiju sēriju," stāstīja fotogrāfs.

Sineļnikova darbi jau izstādīti dažādās valstīs, un viņš tos piedāvā visiem, kam vien būtu interese. Šīs fotogrāfijas apkopotas arī Ukrainas Olimpiskās komitejas 2024. gada kalendārā.

Piemēram, janvāra vāku rotā bilde no sagrautā Černihivas mācību un sporta centra. Tur trenējas bokseri. Pēc Krievijas uzbrukuma šim sporta centram tajā var iekļūt tikai pa caurumu sienā vai caur izsistajiem logiem, vēsta paraksts kalendāra foto. 

"Protams, ir ļoti grūti, bet, pateicoties mūsu bruņotajiem spēkiem un pateicoties mūsu visu kopējiem spēkiem, aizsargājot mūsu valsti, mūsu sportisti turas, turpina piedalīties sacensībās, un mēs ticam, ka daudzi no viņiem stāvēs uz pjedestāla Parīzē," cerīgi pauda Olimpiskās komitejas vadītājs Vadims Gutcaits.

Atbilstoši Ukrainas Olimpiskās komitejas sniegtajiem datiem aptuveni trīs tūkstoši Ukrainas sportistu ir ņēmuši ieročus rokās un pievienojušies Ukrainas aizstāvjiem cīņā pret iebrucēju.

Nogalināti šobrīd ir 423 no viņiem – sportisti un treneri. Bet pārējie turpina trenēties ļoti smagos apstākļos. 

"Notiek karš. Iet bojā ukraiņi – visi tie, kas aizstāv tēvzemi," sacīja Gutcaits. "Sportistiem – kādam ir psiholoģiski grūti turpināt, daudzi izlemj beigt sportista karjeru. Daudzi turpina. Vienai vieglatlētei māti nogalināja raķete. Jūs varat iedomāties, cik smagi viņai ir turpināt gatavoties? Bet viņa turpina piedalīties sacensībās un trenēties. Daudzi bija spiesti pārcelties no viena reģiona uz otru, jo viņu reģions ir okupēts, viņi zaudējuši mājas, zaudējuši visu, kas viņiem ir bijis, un viņi tagad sāk savu dzīvi no nulles."

Intervija ar Ukrainas Olimpiskās komitejas vadītāju notiek laikā, kad Ukraina vēl nav pieņēmusi oficiālu lēmumu, kā rīkoties saistībā ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs kā neitrāliem sportistiem. Ukraiņiem šis lēmums ir pilnībā nepieņemams.

"Kopš kara sākuma kopumā nesaprotam, ko nozīmē "neitrāls sportists". Ja viņi tiek finansēti no valsts budžeta, ja viņi spēlē sporta, armijas klubos, CSK vai Dinamo? Viņi vienmēr ir startējuši zem savas valsts karoga, bet tagad palikuši neitrāli... Kā to ir iespējams vērtēt?" jautāja Gutcaits. "Tāpēc kopumā, protams, ka visa Ukraina, visa sporta pasaule ir bijusi pret to. Mēs neatbalstījām un joprojām neatbalstām šādu lēmumu."

Indra Sprance: Vai Ukrainas sportisti piedalīsies Parīzes olimpiskajās spēlēs, ja Olimpiskā komiteja nemainīs savu lēmumu?

Olimpiskās komitejas vadītājs Vadims Gutcaits: Ciktāl mēs saprotam, tad Starptautiskā Olimpiskā komiteja jau ir pieņēmusi lēmumu, ka zem neitrāla karoga krievi un baltkrievi varēs piedalīties, izpildoties noteiktiem kritērijiem.

Kritēriji tiks izstrādāti federācijās, pēc tam Starptautiskā Olimpiskā komiteja no tām rekomendācijām vērtēs, kurš ir neitrāls, kurš nav. Būs sava komisija. Tāpēc mans personiskais viedoklis ir, ka mums vajag, lai Parīzē plīvotu Ukrainas karogs, lai tur būtu Ukrainas komanda un visa pasaule redzētu, ka pilna apmēra iebrukuma laikā mēs turpinām cīnīties par savu neatkarību, turpinām cīnīties par savu uzvaru gan sportiski  diplomātiskajā jomā, gan arī sportistiem piedaloties [olimpiskajās spēlēs]."

Gutcaits stāstīja, ka šobrīd Ukraina vēl pacīnīsies, lai agresorvalstu sportisti netiktu pielaisti olimpiādei.

Šai ziņā ļoti noder starptautiskās sabiedrības un draugu, tajā skaitā Baltijas valstu, atbalsts. Baltieši, citējot Gutcaitu, šajā jautājumā apvienojušies "vienotā dūrē".

"Es gribu pateikt paldies katrai valstij – Baltijas valstīm, jo mēs esam nepārtrauktā saziņā. Mēs sazvanāmies viens ar otru, mēs rakstām viens otram, un viņi iestājas pret krievu un baltkrievu atgriešanos visās starptautiskajās sacensībās – gan kā valstis, gan kā valdības, gan kā prezidenti – paldies visiem!" viņš teica.

Taču galīgo lēmumu par to, kā Ukraina reaģēs uz Krievijas un Baltkrievijas sportu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs, ukraiņi pieņems augstākās vadības līmenī.

"Man tas izskatās absolūti zaimojoši. Man liekas, kas Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņem nepareizu lēmumu. Šis lēmums jebkurā gadījumā signalizēs daudzām valstīm, ka starptautisko un humanitāro tiesību pārkāpumi ir pieņemami un valstīm pēc tam nav no tā nekādas sekas," teica Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

Podoļaks uzsvēra – sports agresorvalstīs nav nodalīts no politikas. Tieši otrādi, ar sportistu palīdzību tiek  popularizēta iekšējā politika.

"Sports ir  propagandas pasākums un, protams, ka Krievijas un Baltkrievijas sportisti, kas piedalās olimpiādē, demonstrē pasaulei tādas Krievijas vērtības, kādas mēs šodien redzam. Tātad viņi propagandēs kara vērtības. Viņi propagandēs tādas vērtības, kā slepkavot citu valstu pilsoņus, un tā tālāk," uzsvēra Podoļaks.

Ar pasaules čempionu smaiļošanā ukraini Igoru Trunovu Latvijas Radio korespondentei izdevās sazināties attālināti. Viņš šobrīd atrodas treniņnometnē Turcijā. Turpat, kur bija arī pirms diviem gadiem – 2022. gada 24. februārī, kad sākās pilna apmēra Krievijas iebrukums Ukrainā.

"Tas bija smagi. Bija brīdis, kad gribējās rauties atpakaļ uz mājām, bet mums pateica – vīri, jūs esat sportisti, jūs esat gatavojušies. Jūs lielāku labumu Ukrainai dosiet, ja saņemsiet medaļas starptautiskās sacensībās, celsiet karogu un dziedāsiet himnu," atminējās Trunovs.

Igors turpina trenēties. Dažkārt arī visai smagos apstākļos.

"Mēs trenējāmies apstākļos bez elektrības un apkures, bet mēs neturējām rokas klēpī salikuši. Ja bija raķešu uzbrukumi, devāmies uz patvertnēm," stāstīja sportists. "Kad agresorvalsts palaiž 150 lādiņus pa mūsu valsti, tas ir smagi morāli, bet mēs nepārstājām trenēties."

"Kad bijām Umaņas pilsētā, kur notika Ukrainas valsts sacensības airēšanā, licencēts pasaules čempionāta posms, mēs arī pakļuvām zem apšaudes. Laikā, kad notika šīs sacensības, gāja bojā 27 civiliedzīvotāji – trāpīja dzīvojamajā mājā. Tas notika burtiski trīssimt metru no mums," stāstīja Trunovs.

Lai kas arī piedzīvots, pārtraukt sportista gaitas Igors nedomā.

"Ziniet, kamēr nebiju mājās, man uz pilna apmēra iebrukuma pirmo gadadienu piedzima meitiņa. Viņa šobrīd ir kopā ar manu sievu. Tas man dod spēku nenolaist rokas. Tāpēc ir grūti, bet pie visa pierodi un saproti, ka vajag nest valsts vārdu pasaulē," viņš teica.

Igors neslēpj, ka grib piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs, un uzskata, ka viņiem ir reālas iespējas pacīnīties par medaļām. Taču sagaida arī nepārprotamu starptautiskās sabiedrības reakciju.

"Visi taču var iedomāties, kā tas būs – atrasties vienos ūdeņos, vienā arēnā ar pārstāvjiem no valstīm, kas tiešā nozīmē iznīcina Ukrainu, kas īsteno genocīdu pret ukraiņiem," teica Trunovs.