Krievija pērn vairākas reizes Ukrainu apšaudīja no daudzfunkcionālajiem iznīcinātājiem "Su-30". Piemēram, 29. decembrī "Su-30" triecienos Kijivā, Ļvivā, Harkivā, Odesā un citviet tika nogalināti 58 cilvēki un 158 tika ievainoti, bet 2022. gada pavasarī, ar "Su-30" bombardējot Sumu apgabalu, Krievija nogalināja 21 cilvēku, kuru vidū bija divi bērni.
Saskaņā ar projekta "Oryx" datiem Krievijai, 2022. gada 24. februārī uzsākot atkārtoto iebrukumu Ukrainā, bija vismaz 120 dažādu modifikāciju "Su-30", no kuriem pēdējo gandrīz divu gadu laikā zaudēti 11.
"Su-30" ražo Krievijas lielākās aviobūves kompānijas "Jakovļev" Irkutskas rūpnīcā, savukārt "Jakovļev" ir daļa no valsts koncerna "Rosteh".
Apmēram 800 uzņēmumus apvienojošā konglomerāta vadītājam Sergejam Čemezovam ir noteiktas Eiropas Savienības (ES) un ASV sankcijas. Kopš 2022. gada par "Su-30" izmantošanu karā pret Ukrainu sankcijas noteiktas arī "Jakovļev". Turklāt kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu, ES un ASV ir noteikušas tirdzniecības aizliegumu ar Krieviju bruņojumam un ar to saistītajai produkcijai.
Formāli "Jakovļev" nevar iegādāties detaļas, rezerves daļas un aprīkojumu militāriem un jebkādiem citiem mērķiem no valstīm, kuras to iekļāvušas sankciju sarakstos.
Importēto detaļu trūkuma dēļ ir samazinājusies lidmašīnu, tostarp pasažieru lidmašīnu "Sukhoi Superjet-100", ražošana. Korporācijas eksperti lēš, ka līdz 2030. gadam bez ārzemju rezerves daļām no vairāk nekā 150 saražotajām lidmašīnām "Sukhoi Superjet" ar ārzemju dzinējiem flotē paliks mazāk nekā 30 lidmašīnas.
"Jakovļev" vadība paziņojusi, ka tā pārorientēs ražošanu un pāries uz vietējiem dzinējiem un rezerves daļām.
Tomēr eksports no Eiropas un NATO valstīm faktiski nav apturēts. "Jakovļev" joprojām pērk importētas rezerves daļas lidmašīnām un ieved tās pat no tām valstīm, kurās oficiāli joprojām atrodas sankciju sarakstos.
Francijas, Vācijas, ASV un vairāku citu NATO valstu uzņēmumi turpina piegādāt Krievijai rezerves daļas un detaļas lidaparātu izstrādei un ražošanai. Ar ASV bezpeļņas organizāciju "C4ADS", kas apkopo un analizē informāciju aizsardzības nozarē, starpniecību projekts "Sistema" ir ieguvis "Jakovļev" muitas importa datus par 2022. un 2023. gadu, kas liecina, ka šo piegāžu kopējā vērtība pārsniedz astoņus miljonus dolāru.
Kā norāda "C4ADS" analītiķis Omārs al Gusbi, detaļas no šīm piegādēm, jo īpaši elektriskās piedziņas datorkontrolieri, navigācijas iekārtas un automātisko sistēmu moduļi (reljefa kontrole, transponderi), varētu būt izmantoti "Su-30" un citu Krievijas militāro lidmašīnu būvēšanā un remontā.
Piegāžu skaita un apjoma ziņā līderis ir Vācija, kas no 2022. gada sākuma līdz 2023. gada jūlijam nosūtīja "Jakovļev" produkciju 4,4 miljonu ASV dolāru vērtībā.
Visvairāk produkcijas – vairāk nekā 3,9 miljonu dolāru vērtībā – "Jakovļev" iepirka no ASV uzņēmuma "Honeywell International", kam Vācijā ir rūpnīca. Piegādes tika veiktas pēc tam, kad bija sācies pilna mēroga iebrukums Ukrainā un tika paziņots, ka "Honeywell" pārtrauc savu darbību Krievijā un Baltkrievijā, noskaidrojuši "Sistema" pētnieki.
Francijas uzņēmums "Thales AVS France SAS", kas ražo aviācijas un aizsardzības aprīkojumu, Krievijai piegādāja ne tikai militāro aprīkojumu (termoredzes kameras tankiem, navigācijas sistēmas, infrasarkano staru detektorus kaujas lidmašīnām), bet arī moduļus banku lietotāju datu aizsardzībai.
Uzņēmums 2022. gada vasarā paziņoja par aiziešanu no Krievijas tirgus, bet pirms tam, tā paša gada pavasarī, nonāca skandāla centrā sankciju normatīvu pārkāpumu dēļ, jo, kā ziņoja mediji, 2015. gadā, neraugoties uz sankcijām, uzņēmums Krievijai piegādāja militārās tehnikas detaļas.
Uzņēmums 2022. un 2023. gadā turpināja pārdot aprīkojumu Krievijai, pusotra gada laikā darījumu summai sasniedzot vismaz 783 000 dolāru. Lai gan "Jakovļev" iepirkuma dokumentācijā ir norādīts, ka produkti ir "nemilitāri", tas tomēr var tikt kvalificēts kā Francijas uzņēmuma veikts sankciju pārkāpums.
Jau pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma un sankciju vēršanas pret Krieviju "Jakovļev" joprojām importēja divas Eiropas preces ar marķējumu "militāras nozīmes": "Bosch" fēnus un "Knipex" stiepļu griezējus. Tās Krievijā nonāca caur Alžīriju.
"Bosch" uz "Sistema" lūgumu komentēt situāciju atbildēja, ka preces, kas no Alžīrijas tika sūtītas uz Krieviju, uzņēmums pārtrauca ražot vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Kā informēja Vācijas daudznozaru uzņēmuma pārstāvis, tam ir izstrādāta politika, lai ievērotu eksporta noteikumus, tostarp sankciju izpildi. "Uzņēmuma mērķis ir novērst "Bosch" produktu izmantošanu procesos, kas pārkāpj sankcijas," savā atbildē norādīja uzņēmums.
"Sistema" nosūtīja lūgumus "Jakovļev", ārvalstu uzņēmumiem, kas ar to sadarbojas, kā arī Krievijas Ārlietu ministrijai komentēt informāciju par "Jakovļev" tirdzniecības turpināšanos ar NATO valstīm, taču līdz publikācijas brīdim nebija saņēmusi atbildes. Krievijas diktatora Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs uz "Sistema" jautājumu par iemesliem, kāpēc tiek turpināts iepirkt tehniku no rietumvalstīm laikā, kad Krievija ir apņēmusies aizstāt importējamās preces, atbildēja, ka šis jautājums "nav [prezidenta] administrācijas temats".
Bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs "Sistema" teica, ka "Eiropas un kopumā Rietumu bizness nevēlas nekādas sankcijas Krievijai", turklāt Rietumu uzņēmumiem kopumā esot "zemi ētikas standarti, un tie meklē jebkuru iespēju kaut ko piegādāt, atrodot juridiskas nepilnības".
Ārzemēs dzīvojošais Milovs, kurš publiski neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, Krievijā ir atzīts par "ārvalstu aģentu" un aizmuguriski notiesāts uz astoņiem gadiem kolonijā, vērtē, ka, lai sankcijas patiešām darbotos, ir nepieciešams instrumentu kopums, kura Eiropas Savienībai šobrīd nav, un par tā radīšanu tikai tagad sāk runāt.
