Vēl līdz otrdienas vakaram Ungārija un arī Turcija bija vienīgās NATO dalībvalstis, kas nebija ratificējušas Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
Kamēr Turcija to kavējās darīt, Stokholmai pārmetot pārlieku iecietīgu attieksmi pret atsevišķām personām un personu grupām, kuras Ankara uzskata par draudiem tās drošībai, Budapešta bija nemierā ar Zviedrijas skarbo kritiku par demokrātijas stāvokli Ungārijā.
Ungārijas valdība arī iepriekš norādīja, ka rūpīgi sekos tam, kā rīkosies Turcija, un vairākkārt teikusi, ka nebūs pēdējā NATO sabiedrotā, kas ratificēs Zviedrijas iestāšanos.
Tomēr arī pēc otrdienas vakarā notikušā Turcijas parlamenta balsojuma nav zināms, kad līdzīgu lēmumu varētu pieņemt Ungārija. Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Bilstrēms sacīja, ka pagaidām Budapešta nav izvirzījusi nekādas papildu prasības.
"Ir svarīgi atzīmēt būtiskas atšķirības starp abām situācijām. Pirmkārt, ar Turciju mēs esam parakstījuši trīspusējo memorandu pēc NATO samita Madridē, kad Zviedrija saņēma ielūgumu pievienoties. Tajā brīdī Ungārija neizvirzīja nekādus īpašus priekšnoteikumus, bet vienkārši piešķīra ielūgumu kopā ar citām valstīm," pauda Bilstrēms. "Tikai ar Turciju mums bija īpaša vienošanās. Tādēļ es šobrīd nesaskatu nekādus iemeslus, lai kas mainītos. Bet, protams, mēs ceram, ka Ungārija veiks ratifikāciju pēc iespējas ātrāk."
Vienlaikus Zviedrijas ārlietu ministrs arī norādīja, ka pārlieku agri būtu svinēt arī Turcijas parlamenta lēmumu, – vēl jānogaida, kad ratifikācijas dokumentu būs parakstījis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Pēc vairāk nekā gadu ilgas vilcināšanās Turcijas parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja Zviedrijas uzņemšanu NATO. Protokols tika ratificēts ar teju 300 balsīm, pret balsojot 55 deputātiem.
Bet, lai tas stātos spēkā, protokols vēl jāparaksta Turcijas prezidentam un tas jāpublicē valdības oficiālajā laikrakstā. Gaidāms, ka tas notiks bez aizķeršanās.
Ungārijas parlamentam šobrīd ir pārtraukums starp sesijām, bet deputāti atgriezīsies darbā 1. februārī. Ticams, ka tad arī varētu notikt balsojums par Zviedrijas uzņemšanu NATO.
Just finished a phone call with @NATO Secretary General @jensstoltenberg. I reaffirmed that the Hungarian government supports the NATO-membership of #Sweden. I also stressed that we will continue to urge the Hungarian National Assembly to vote in favor of Sweden’s accession and…
— Orbán Viktor (@PM_ViktorOrban) January 24, 2024
Arī Ungārijas premjers Viktors Orbāns trešdien sociālajā tīklā "X" pauda, ka Ungārijas valdība atbalsta Zviedrijas dalību NATO un viņš turpinās mudināt Ungārijas parlamentu balsot par Zviedrijas pievienošanos militārajai aliansei.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO. 2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Somija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu vēl nav apstiprinājušas Turcija un Ungārija. Erdogans bloķēja Zviedrijas uzņemšanu, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" kaujiniekiem.
Stoltenbergs šā gada jūlija sākumā pavēstīja, ka Erdogans piekritis atbalstīt Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO un nosūtīt to ratifikācijai Turcijas parlamentā.
