Lai arī jau pavisam drīz arī pie austrāļu un jaunzēlandiešu bērniem dosies Salatēvs un viņa uzticamie ziemeļbrieži, tur 22. decembrī svinēs nevis ziemas, bet gan vasaras saulgriežus.
Tāpēc nepārsteidz, ka lielākā daļa cilvēku šo laiku pavadīs nevis mājās – pie silti iekurta kamīna ar bagātīgi klātu svētku galdu, bet gan dabā, piemājas dārzā vai pludmalē, grilējot dažādus ēdienus un malkojot atvēsinošus dzērienus.
Daudzi šo laiku pavadīs arī ceļojot, dodoties pārgājienā vai sērfojot.
Tā šos svētkus Jaunzēlandē, visticamāk, svinēs arī vairāki simti latviešu, bet Austrālijā – vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku ar latviešu izcelsmi. Ar dažiem sazinājās arī portāls Latviesi.com.
Ziemassvētkos parasti dodas uz pludmali vai tos pavada dabā
"Galvenā svētku diena ir 25. decembris jeb Ziemassvētku diena. Tad austrāļi kopā ar tuvākajiem cilvēkiem sanāk kopā. Ir pusdienas, kur parasti ēd dažādas jūras veltes – austeres, grilētas garneles," stāstīja Agnija no Kvīnslendas štata Austrālijā.
Viņa arī piebilda, ka pilsētās, kurās ir pludmale, cilvēki parasti izvēlas šos svētkus pavadīt tur. Svinības turpinās arī 26. decembrī – tad ēd iepriekšējā dienā vēl nenotiesāto mielastu, dzer alu un tiekas ar citiem draugiem un radiem, ar kuriem vēl nebija satikušies.
"Principā Ziemassvētki te ir tāda ballīte divu, trīs dienu garumā," stāstīja Agnija.
Arī Jaunzēlandē šajā laikā ir līdzīgas tradīcijas, apliecināja tur mītošā Ieva.
"Lai gan te jau sagaidīti kādi 14 Ziemassvētki, ja godīgi, tad vēl joprojām ir grūti noķert to pierasto Ziemassvētku noskaņu," stāstīja Ieva no Jaunzēlandes. "Latvijā Ziemassvētki vairāk asociējas ar iekštelpām un tuvu ģimenes loku, bet šeit – vairāk ar āra aktivitātēm, karstu sauli. Kontrasts ir ļoti izteikts."
Jau septītos Ziemassvētkus tur, Jaunzēlandē, pavadīs arī Agate. Parasti svinēšana notiek tuvāk dabai, atpūšoties vai dodoties pārgājienā, un arī šogad viņa kopā ar vīru un jaundzimušo svētkus pavadīs draugu lokā pie ezera.
"Šeit tie ir vasarsvētki un man vairāk atgādina Jāņu svinēšanu, ne Ziemassvētkus. Līdz šim nav sanācis noķert to svētku sajūtu, jo man šķiet, ka vasarā jau ir tāpat pietiekami daudz, ko svinēt – ir silts, var peldēties un ilgi būt ārā. Ziemā ir auksts un tumšs, un ideālā gadījumā snieg, un tad arī šķiet loģiski, ka ir Ziemassvētki ar savu gaišumu," stāstīja Agate.
Svētku galdā – jūras veltes un atvēsināti dzērieni
"Ir pusdienas, kur parasti ēd dažādas jūras veltes – austeres, grilētas garneles," stāstīja Agnija.
Tāpat svētku galdā parasti ceļ omārus un zivis, papildināja Sabīna no Austrālijas.
"Ziemassvētku pusdienās noteikti neviens neko karstu nedzers – būs kāds vīniņš, auksts alus, jo tas karstums ir diezgan pamatīgs. Šeit svētki ir brīvi, relaksēti – tos pavada sauļojoties, baseinā vai pie pludmales. Tie nav saspringti," viņa skaidroja.
Sabīna gan piebilda, ka svētkos katru gadu kopā ar vīru panašķojas arī ar karsto šokolādi. Taču to dara vakarā, kad aiz loga jau kļuvis patīkami vēss:
"Vakarā var atvērt durvis, lai dzestrums ienāk, kāda brīze. Arī kondicionieri var ieslēgt, lai ir nedaudz vēsāks. Un iedzert karstu šokolādi."
Tradicionālais Ziemassvētku deserts – pavlovas kūka
Kamēr Latvijā cilvēki ik gadu, parasti ap Ziemassvētkiem lauž šķēpus par to, kā pareizi pagatavot rasolu un kā šī ēdiena nosaukumu pareizi rakstīt, arī austrāļiem un jaunzēlandiešiem ir kāds ēdiens, par kuru abu valstu iedzīvotāji jau gadiem strīdas.
Un tā ir pavlovas kūka – tradicionāls Ziemassvētku deserts abās valstīs. Austrāļi apgalvo, ka šī ēdiena saknes meklējamas viņu valstī, savukārt jaunzēlandieši ir pretējās domās.
Taču mūsu aptaujātās latvietes gan lielākoties nosvērās par labu oficiālajai versijai. Un tā ir šāda – pirmoreiz 1927. gadā šī deserta recepte aprakstīta jaunzēlandiešu pavārgrāmatās, savukārt Austrālijā – gandrīz desmit gadus vēlāk.
"Abās valstīs lielā pavlovas kūka ir Ziemassvētku deserts. Tagad ir vasara – augļi ir sezonā, ķirši ir tipiski Ziemassvētku laikā. Visi kauliņaugļi – mango, aprikozes, nektarīni, persiki. Arī līčijas – tie visi ir Ziemassvētku augļi, kas labi sader ar pavlovu," skaidroja Agnija.
Ziemas pasaku cenšas uzburt arī vasaras karstumā
"Te cilvēkiem ļoti patīk dekorēt gan mājas, gan ielas ar uzrakstiem "Merry Christmas" un Ziemassvētku vecīšiem. Arī glābējtorņi pludmalē ir izdekorēti," stāstīja Agnija. "Ziemassvētku mūzika visur skan. Arī šeit bieži var dzirdēt "... dreaming of white Christmas". Un ir tik komiski, ka tu ej ar sasvīdušu muguru, jo ir pamatīgs, tropisks karstums, un klausies dziesmu par baltiem Ziemassvētkiem."
Šogad pie Agnijas viesojas draudzene no Latvijas, tāpēc abas arī nolēmušas austrāļu draugus pārsteigt ar latviešu ēdieniem – paštaisītu rasolu un ķiploku grauzdiņiem.
Rasolu un pīrādziņus šajos svētkos Jaunzēlandē gatavos arī Agate.
"Es katru gadu cepu pīrādziņus un rasolu, to daru arī uz Lieldienām," viņa stāstīja. Prasīta, kas šajā laikā pietrūkst visvairāk, viņa atbildēja ka tā noteikti ir Latvijā palikusī ģimene.
Savukārt Ieva svētku sajūtu uzburs ar piparkūku cepšanu:
"Mēs parasti nosvinam savā nodabā ar piparkūku cepšanu un dāvanām zem šeit pierastās priežu izcelsmes eglītes. Tad braucam apciemot plašāku ģimenes loku. Ziemassvētku vakarā bērni svētku vecītim atstāj cepumus un pienu, kā arī burkānus ziemeļbriežiem."
Līdzīga svinēšana gaidāma arī Sabīnas mājās, jo šie gardi brūnie cepumi arī viņai saistās ar svētku laiku. Austrālijā nav tādas izteiktas piparkūku cepšanas tradīcijas kā Latvijā, tāpēc jau vairākus gadus piparkūku mīklu viņa gatavo pati.
"Lai man pašai būtu Ziemassvētku sajūta, jo man piparkūku smarža ir viena no mīļākajām bērnības atmiņām par Ziemassvētkiem, kas šeit pietrūkst," teica Sabīna.
Viņa arī piebilda, ka Austrālijā Ziemassvētkos nav daudz kā ierasta – arī Ziemassvētku eglītes. Piemēram, viņas mājās jau vairākus gadus dekorē plastmasas eglīti.
"Bet tagad ir arī dažādas ēteriskās eļļas, kuras var izmantot, lai smaržo pēc Ziemassvētku eglītes. Tā kā tas, kas pietrūkst, to mēģinām ar kaut ko aizstāt, lai sajūtu radītu."
Ziņas "Ziemassvētki vasaras svelmē: kā svētkus sagaidīs latvieši Austrālijā un Jaunzēlandē" veidošanu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Latviesi.com. #SIFMAF2023
