Šoreiz Latvijas vēstniecībai Londonā nācās uzņemt rekordlielu diasporas organizāciju pārstāvju skaitu, lai no agra rīta līdz vēlai pēcpusdienai pavadītu laiku intensīvā darbā, gan klausoties prezentācijas, gan stāstot par pašu veikumu un nākotnes plāniem.
Īpaša vieta bija atvēlēta reemigrācijai un darba iespējām, no Latvijas ierodoties visu reemigrācijas reģionu koordinatoru pārstāvjiem.
Tika runāts ne tikai par veiksmes stāstiem, bet arī par praktiskām lietām, piemēru minēja Rīgas plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Daina Šulca:
"Cilvēks ir reģistrējies divās valstīs, deklarējies, piemēram, Lielbritānijā un Rīgā. Un viņš visu laiku ir strādājis Lielbritānijā, maksājis par nopelnīto algu nodokļus, un tagad atgriežoties viņam ir bažas par to, vai Latvija no viņa neiekasēs milzīgi daudz nodokļu.
Bet patiesība ir tāda, ka par algotu darbu Latvija nodokļus neiekasē, vienīgi cilvēkam atgriežoties ir jāaizpilda 3 gadu [posma] gada deklarācija. Ja viņš ir Eiropas Savienības (ES) rezidents, tad jau tas viss iet kopējā ES sistēmā.
Tā ka nav tik traki. Tie, kuri atgriežas no Lielbritānijas, – jūs taču varat aizpildīt trīs papīrus!"
Sanāksmē tika prezentēta arī jauna organizācija – "Latviešu pārstāvniecība Apvienotajā Karalistē" (LPAK), kas ir 1950. gadā dibinātās, šogad darbību beigušās "Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā" (LNPL) turpinājums.
LPAK valdes locekle Kristīne Krauze pastāstīja, ka organizācija vērsta uz jauno trimdas latviešu paaudzi: "Kopš trimdas latvieši ir šeit, ir nomainījusies paaudze.
Mēs, kas esam atbraukuši vēlāk, esam savādāki. Un, ja sabiedrība mainās, līdz ar to intereses mainās. Un mēs būsim tie, kas apzinās šīs intereses."
Vēl nesen Apvienotajā Karalistē bija 24 latviešu skolas, bet nu palikušas 16. Tajās mācās ap 450 bērnu 85 skolotāju uzraudzībā. Bērnu skaits ar katru gadu samazinās, tādēļ viens no galvenajiem uzdevumiem joprojām ir popularizēt latviešu valodu.
