Spānija pašlaik ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts, bet pašā vasaras karstumā sarīkotās parlamenta ārkārtas vēlēšanas nozīmē, ka spāņiem nākas atlicināt laiku, lai mērotu ceļu līdz vēlēšanu iecirknim.
Šī ir pirmā reize Spānijas vēsturē, kad vēlēšanas norit tik vēlu vasarā, jo īpaši laikā, kad valstī, kurā mīt 48 miljoni cilvēku, valda neizturama tveice un liela daļa vēlētāju ir devušies atvaļinājumā.
Opozīcija kritizē sociālistu valdības īstenoto politiku
Ārkārtas vēlēšanas Spānijā ierosināja patreizējais valsts premjerministrs Sančess pēc tam, kad maijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās viņa pārstāvētā Sociālistu partija ierindojās otrajā vietā aiz galvenās konkurentes – konservatīvās Tautas partijas.
Arī parlamenta vēlēšanās labas izredzes uzvarēt ir Tautas partijai. Tiesa, politikas vērotāji norāda, ka politiskajam spēkam varētu būt grūtības izveidot valdību. Lai iegūtu vairākumu, viņiem jānodrošina vairāk nekā puse no 350 vietām parlamenta apakšpalātā.
Konservatīvajai partijai var būt nepieciešams galēji labējās partijas "Vox" atbalsts, savukārt Sančesam sabiedrotos, visticamāk, būs jāmeklē pie galēji kreisajiem "Sumar".
Opozicionāri Sančesu asi kritizē un pat sauc par "valsts nodevēju". Iemesli tam ir premjerministra rietumnieciskā un proeiropeiskā politika, kā arī pretrunīgi vērtēti partneri parlamentā.
Šajās vēlēšanās politiskie spēki īpašu uzmanību pievērsuši LGBTQ+ un dzimumu līdztiesības jautājumiem. Opozīcijā esošās Tautas partija un "Vox" dedzīgi kritizē valstī pieņemtos jaunos likumus par transpersonu tiesībām, tostarp atvieglotu dzimuma maiņu, un pielaidīgāku attieksmi pret abortiem.
Sadarbība ar basku partiju
Sančess arī tiek kritizēts par sadarbošanos ar basku separātistu partiju "Bildu", kuru vada Arnaldo Otegi. Viņš ir pavadījis 14 gadus cietumā par basku grupējuma ETA noziegumiem. Basku partija ar savām balsīm palīdzējusi Sančesam ieviest vairākas būtiskas reformas darba, pensiju un mājokļu jomā.
Pedro Sančess premjera amatā nonāca pēc tam, kad 2018. gadā tika izteikta neuzticība toreizējam valsts vadītājam Marjano Rahojam. Sančesa izveidotā valdība bija pirmā koalīcijas valdība Spānijā kopš demokrātijas atjaunošanas 1970. gadu beigās.
51 gadu vecais Sančess ir proeiropeisks, brīvi runā angliski, ir strādājis par ekonomikas pasniedzēju Spānijā, kā arī ANO augstajā pārstāvniecībā Bosnijā un Hercogovinā.
Viņa valdības stilu dēvē par "Sančismo" - tas ir rietumniecisks un nereti pretrunā ar Spānijas konservatīvajām tradīcijām un vērtībām.
Sančess ir arī virzījis likumu par cieņas izrādīšanu diktatora ģenerāļa Fransisko Franko upuriem, ir paplašinājis abortu tiesības un atbalstījis likumu, kas sievietēm ļauj doties "menstruāciju atvaļinājumā" jeb neapmeklēt darbu menstruāciju dēļ.
Garlaicīgs, bet uzticams
Sančesa konkurents Alberto Nunjess Feiho ir Tautas partijas līderis, kuru Spānijā daudzi vērtē kā garlaicīgu politiķi. Feiho uz šādu kritiku atbildējis, ka "tas, kas dažiem šķiet garlaicīgs, manuprāt, lielākai daļai pilsoņu šķitīs kā premjera cienīgas īpašības".
Attiecības starp Feiho un Sančesu ir saspīlētas. Sančess ir norādījis, ka Tautas partija Spāniju vēlas atgriezt pagātnē, savukārt Feiho tieši un asi kritizējis Sančesa sadarbošanos ar basku separātistiem.
Alberto Nunjess Feiho ir bijušais ierēdnis, tiek uzskatīts par uzticamu un stabilu līderi, ir strādājis Valsts veselības dienesta un Spānijas Pasta prezidenta amatā.
Šķietami garlaicīgais Feiho nesen tika ievilkts nepatīkamā skandālā - viņa konkurenti bija izcēluši 10 gadus vecas baumas par ierēdņa ciešo draudzīgu ar Galīsijas narkotiku tirgoni un naudas atmazgātāju Marsialu Dorado. Spānijas laikraksts "El País" pat publicēja fotogrāfiju, kurā abi redzami 1995. gadā draudzīgi atpūšoties uz jahtas. Feiho attaisnojums bija pretrunīgs - viņš apgalvoja, ka tolaik nezināja par Dorado nodziedīgo pagātni, jo "toreiz nebija tāda interneta vai "Google"".
Par draudu Spānijai uzskata imigrantus, nevis klimata pārmaiņas
Valdības veidošanā Tautas partija varētu sadarboties ar galēji labējo "Vox" partiju, kuras līderis ir Santjago Abaskāls.
Viņš ieguvis popularitāti, pateicoties saviem pretrunīgi vērtētajiem paziņojumiem. Piemēram, Abaskāls teicis, ka netic klimata pārmaiņām.
Pagājušajā mēnesī viņš izmantoja nemierus Francijā, lai aicinātu uz stingrāku imigrācijas politiku.
"Eiropu apdraud antieiropiešu pūļi, kuri nevēlas pielāgoties mūsu dzīvesveidam un likumiem," apgalvo Abaskāls. "Eiropa nevar turpināt uzņemt imigrantus no musulmaņu valstīm."
Abaskālu vieno ciešas saites ar citām Eiropas galēji labējām un nacionālistu grupām, sākot no Ungārijā valdošās "Fidesz" un Francijas Nacionālās Frontes līdz Itālijas premjerministres Džordžijas Meloni pārstāvētajiem "Itālijas brāļiem".
Savukārt sociālisti varētu veidot koalīciju ar Jolandas Diasas vadīto "Sumar" aliansi, kurā ietilpst 15 kreisi noskaņotās apvienības. Diasa ir bijusī Spānijas premjerministra vietniece un darba ministre, arī bijusī komuniste.
Diasa ir populāra politiķe, kas veicināja minimālās algas celšanu Spānijā līdz pašreizējiem 1259 eiro. Viņas vadītā alianse īpaši fokusējas uz jauniešiem, solot tiem pat 20 000 eiro finansējumu, lai veiksmīgāk uzsāktu patstāvīgu dzīvi.
Vairākumam būs nepieciešama koalīcija
Jaunākās Spānijā publicētās aptaujas rezultāti liecināja, ka Tautas partija visticamāk saņems 32% balsu, sociālisti – ap 29%, savukārt "Vox" un "Sumar" varētu iegūt ap 12-15% vēlētāju atbalstu.
Lai iegūtu absolūto vairākumu, partijai ir vajadzīgas 176 vietas, tāpēc pārliecinošu uzvaru ar šādiem rezultātiem neiegūtu neviena partija.
Pašreizējās prognozes liecina, ka vislielākās iespējas uzvarēt ir konservatīvajiem spēkiem ar Alberto Nunjesu Feiho priekšgalā. Tas nozīmē valdību, kuru, visticamāk, veidotu Tautas partija un "Vox".
Priekšvēlēšanu televīzijas debatēs Feiho gan sacīja, ka viņa veidotās valdības sastāvā neredz vietu "Vox" līderim Abaskālam.
KONTEKSTS:
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess vēlēšanas izsludināja pēc sociālistu vājā snieguma maijā notikušajās reģionālajās un pašvaldību vēlēšanās, kurās uzvarējuši labējie.
Spānijas parlamenta vēlēšanas bija plānotas decembrī. Eksperti uzskatīja, ka līdz decembrim Sančesa problēmas varētu tikai pieaugt, tāpēc vēlēšanas izsludinātas agrāk.
Šī ir jau otrā reize, kad Sančess premjera amatā paziņo par parlamenta atlaišanu un izsludina pirmstermiņa vēlēšanas valstī. Pirmo reizi tas notika 2019. gadā, kad viņa vadītās mazākuma valdības sagatavotais budžeta projekts tika noraidīts parlamentā.
