Likumprojektu atbalstīja 388 no 736 Bundestāga deputātiem, 234 balsoja pret, bet 31 atturējās.
Likumprojekts paredz ieviest tā dēvēto punktu sistēmu, kurā ņemta vērā profesionālā pieredze un citi faktori. Līdzīgu sistēmu jau izmanto, piemēram, Kanāda.
Tā, piemēram, paredzēts atvieglot ieceļošanas noteikumus informācijas tehnoloģiju speciālistiem, kuriem nav universitātes grāda, bet ir cita kvalifikācija.
Likumprojekts arī paredz, ka patvēruma meklētāji, kuri ieradušies pirms 29. marta un kuriem ir gan kvalifikācija, gan darba piedāvājums, var saņemt uzturēšanās atļauju kā profesionāļi, ja atsauc savu patvēruma pieteikumu.
Augsti kvalificētiem darba ņēmējiem būs atļauts uz Vāciju pārvest arī lielāku skaitu radinieku, ja vien viņi spēs tos uzturēt.
Vācija jau gadiem ilgi cīnās ar nepieciešamību piesaistīt vairāk kvalificētu darba ņēmēju no valstīm ārpus Eiropas Savienības.
Eksperti apgalvo, ka esošā darbaspēka novecošanās dēļ valstij katru gadu vajadzīgi aptuveni 400 000 kvalificētu imigrantu.
Vācijas nodarbinātības pārvalde jūnijā paziņoja, ka pagājušajā gadā darbaspēka trūkums bija vērojams 200 no aptuveni 1200 izvērtētajām profesijām, salīdzinot ar 148 profesijām iepriekšējā gadā. Pārvalde norādīja, ka šajā sarakstā iekļuvuši autobusu vadītāji, viesnīcu un restorānu apkalpojošais personāls, kā arī ar metālapstrādi saistīto profesiju pārstāvji.
Vācijā ir grūtības aizpildīt vakances tādās profesijās kā slimnieku kopēji un bērnu aprūpētāji, būvnieki, automehāniķi, kravas automašīnu vadītāji, arhitekti, farmaceiti un informācijas tehnoloģiju speciālisti.
"Kvalificēta darbaspēka trūkums tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem kavēkļiem Vācijas ekonomikas izaugsmei, un kvalificētu darbinieku trūkst visur," uzrunājot deputātus, norādīja iekšlietu ministre Nensija Fēzere, apgalvojot, ka likumprojekts esot "milzu soli valsts nākotnes labā".
Ministre, kas pārstāv sociāldemokrātus (SPD), arī apgalvoja, ka piedāvātais likumprojekts esot "vismodernākais imigrācijas likums pasaulē".
Viņa piebilda, ka nākamais solis ir "ievērojami mazināt birokrātiju," lai atvieglotu kvalificētajiem darbiniekiem ceļu uz Vāciju.
Par labu likumprojektam izteicās arī valdošajā koalīcijā ietilpstošās liberālās Brīvo demokrātu partijas (FDP) un zaļo pārstāvji.
Arī kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" ("Kreisie") deputāte Gekaja Abdulata visumā pauda atbalstu valdības piedāvātajam likumprojektam, taču, viņasprāt, tas neesot pietiekami dāsns pret ieceļotājiem.
Viņa atzinīgi novērtēja to, ka kvalificētajiem darbiniekiem tiks dota iespēja pārvest uz Vāciju arī savus un savu laulāto vecākus, taču, neļaujot to arī nekvalificētajiem darbiniekiem, viņasprāt, tiek radīta "divu šķiru migrācijas politika", kas kreisajiem neesot pieņemama.
Tikmēr Andrea Lindholca, kas pārstāv opozīcijā esošos konservatīvos, norādīja, ka likumprojekts pamatā pavērs ceļu mazkvalificētu imigrantu ievešanai, ļaus nelegālajiem imigrantiem izvairīties no izraidīšanas un samazinās ieceļošanai pieprasītās vācu valodas zināšanas.
Viņa arī uzsvēra, ka valdība "rada jaunus stimulus nelegālajai imigrācijai".
Savukārt Norberts Kleinvehters, kurš pārstāv opozīcijā esošo labējo eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD), norādīja, ka Vācija nav imigrācijas valsts bet gan "dzimtene" (Heimatland).
Viņš uzsvēra, Vācijā ir nevis par maz imigrantu, bet gan par daudz ieceļotāju, kas nevēlas integrēties.
