"Ārkārtīgi cietsirdīgs Krievijas uzbrukums Harkivai un Ļubotinai. Atbilstoši provizoriskajai informācijai – 15 raķetes vienlaikus. Diemžēl ir nogalinātie un cietušie. Ārkārtas dienesti jau ir trāpījuma vietās, un katram cietušajam tiks sniegta nepieciešamā palīdzība," solīja prezidents.
An extremely brutal Russian attack on Kharkiv and Lyubotyn. According to preliminary data, Russia launched 15 missiles at once. Unfortunately, there are casualties. Emergency services have already arrived at the scene of the attacks, and all those injured will receive the… pic.twitter.com/ZFUJLIonpI
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) May 23, 2024
"Krievijas teroristi izmanto to, ka Ukrainai joprojām nav pietiekamas pretgaisa aizsardzības un drošas iespējas iznīcināt teroristu palaišanas iekārtas tieši tur, kur tās ir izvietotas, – mūsu robežu tuvumā," skaidroja Zelenskis.
"Tas ir vājums. Nevis mūsu vājums, bet pasaules, kas jau trešo gadu nevar izšķirties par to, lai ar teroristiem apietos tieši tā, kā viņi to ir pelnījuši," viņš piebilda.
Teroram ir jācieš zaudējums it visur pasaulē, visos apstākļos, visos kontinentos. Tas ir kopīgs pienākums pasaulē ikvienam, kam ir iespēja aizstāvēt dzīvību pret teroru, mudināja Zelenskis.
Ukraina dara visu, ko var, bet tieši no pasaules līderu puses ir nepieciešama lielāka apņēmība, uzsvēra Ukrainas prezidents.
Krievijas raķešu triecienā Ukrainas otrai lielākajai pilsētai Harkivai ceturtdien nogalināti septiņi cilvēki un vēl 17 ievainoti, paziņojis Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs.
Pēc Ukrainas varasiestāžu sniegtās informācijas, Krievijas karaspēks no kompleksa S-300 uz Harkivu un tās priekšpilsētām izšāvis vismaz 15 raķetes.
Harkivas mērs Ihors Terehovs paziņoja, ka ir apstiprināta informācija par triecieniem transporta infrastruktūrai un komunālajam uzņēmumam. Trieciens skāris arī tipogrāfiju.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
