Tikmēr arī pati Harkiva ceturtdien piedzīvoja kārtējo smago Krievijas uzbrukumu. Ap pusvienpadsmitiem pilsētā nogranda vairāki sprādzieni. Harkivā šobrīd atrodas arī Latvijas Radio korespondente Ukrainā.
Pilsētas centrā bija dzirdami vairāki sprādzieniem līdzīgi trokšņi. Zināms, ka apšaudē cietis kāds privāts uzņēmums, pilsētas komunālās saimniecības ēka un transporta infrastruktūras objekts. Pašlaik saņemtas ziņas par sešiem nogalinātiem un 16 ievainotiem cilvēkiem.
Krievijas veiktās apšaudes kļuvušas par ikdienu
Arī trešdien ap diviem pēcpusdienā notika uzbrukums Harkivai. Krievija nometa vadāmo aviobumbu Harkivas dzīvojamo ēku masīvā. Postījumi nodarīti vairākām daudzstāvu dzīvojamām ēkām, kafejnīcām un sabiedriskajam transportam. Ievainojumus guva 12 cilvēki, vienam cietušajam amputētas abas kājas.
Tas notika vienā Harkivas rajonā, bet Latvijas Radio novēroja, ka citviet Harkivā dzīve neapstājās ne uz mirkli, – turpināja kursēt transports un arī cilvēki bija redzami ielās, lai arī bija brīdinājums par gaisa trauksmi.
Radās sajūta, ka Harkivā šādi uzbrukumi kļuvuši par ļoti smagu, sāpīgu, bet neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, kurā visi atbildīgie dienesti jau piešāvuši roku – kā ātri un operatīvi sniegt palīdzību.
Ukrainas otrā lielākā pilsēta Harkiva sniedz palīdzību ne tikai saviem iedzīvotājiem, kas nemitīgi cieš šādos uzbrukumos, bet arī uzņem bēgļus no Harkivas apgabala apdzīvotajām vietām, kur Krievijas nesen sāktās jaunās ofensīvas dēļ dzīve vairs nav iespējama.
Vovčanskā viss ir sagrauts
Latvijas Radio izdevās aprunāties ar cilvēkiem, kas trešdien evakuēti no Vovčanskas. Tā ir pilsēta Ukrainas austrumos – Harkivas apgabalā, kuru pēdējo nedēļu laikā sīvās cīņās mēģina ieņem Krievijas karaspēks.
"Briesmīgi, briesmīgi!" par situāciju Vovčanskā saka Lidija.
"Tā ir elle ellē, saprotiet, elle – ellē!! Kāda tur situācija – mēs nelīdām ārā no pagraba. Re, kur mani kaimiņi, mēs visi kopā.. Tas ir šausmīgi!
Lido kabi – vadāmās aviobumbas, sprādzienos eksplodē pusotra tonna, kā trieciens – tā viss dreb, mājas sadegušas, sagrautas. Vovčanskas principā vairs nav, tur viss ir sagrauts," stāsta Nikolajs.
Latvijas Radio apmeklēja bēgļu centru, kas Harkivā izveidots speciāli evakuētajiem cilvēkiem no Vovčanskas, Lipcu un citu apkaimes ciemiem. Tur pulcējās gan tie cilvēki, kas šajās dienās evakuēti un dzīvo kaut kur pie tuviniekiem, gan tie, kuri tikko ir atvesti. Ļoti daudz cilvēku stāvēja garās rindās, lai tiktu iekšā centrā un saņemtu jebkādu palīdzību.
"Stāvam un gaidām. Varbūt kaut ko iedos, jo mums vairs nav nekā. Mums māju sagrāva, mēs esam "bomži". Ar ko izgājām, tas ir. Nav pat, uz kā gulēt. Tur ir viens dīvāns, bet mēs esam trīs cilvēki. Rindas kārtībā viens guļ uz grīdas," smago situāciju apraksta Tatjana.
Evakuēto cilvēku noskaņojums ir patiešām ļoti, ļoti smags. Daudziem no mājām izdevies paņemt līdzi tikai to, kas mugurā. Nav arī nekādas skaidrības, ko tālāk darīt, kā tālāk iztikt, jo pabalsti, kas tiek izmaksāti kara bēgļiem, nav lieli un palīdzības pakas ir kaut kas pirmajam brīdim, bet ar to vien tālāk nevar izdzīvot.
Arī evakuācijas laikā draud briesmas
Bēgļu vidū ir arī ģimenes ar bērniem. Harkivas pašvaldība un liels skaits brīvprātīgo organizāciju šobrīd dara visu iespējamo, lai palīdzētu šiem cilvēkiem.
"Tranzīta punktā šajās dienās jau ir ieradušies gandrīz 3500 cilvēku. No tiem mēs gandrīz 800 cilvēkus jau esam izvietojuši kopmītnēs Harkivā," stāsta brīvprātīgā Alina Alisova. "Te ir pārtikas pakas, higiēnas pakas, dzeramais ūdens, te var reģistrēties finansiālai palīdzībai, ir psiholoģiskā palīdzība, juridiskā palīdzība. Ir pilns palīdzības pakalpojumu klāsts."
Vairāk nekā 3000 cilvēku ir apmeklējuši šo centru, bet kopumā kopš Krievijas jaunās ofensīvas Harkivas ziemeļos no apgabala evakuēti vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku un evakuācija turpinās.
Par to, cik bīstams ir šis process, liecina arī tas, ka trešdien viena evakuācijas grupa tika sašauta, viens policists gājis bojā, otrs – ievainots. Tāpēc šobrīd evakuācija no Vovčanskas ir uz laiku apturēta. Brīvprātīgajiem gan ir informācija, ka šajā pilsētā joprojām mīt ap 300 cilvēku.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
