Kopumā uz Harkivu un apgabalu raidītas aptuveni 15 raķetes. Ukrainas amatpersonas vēsta, ka pārsvarā tās bijušas "S-300" un "S-400" raķetes.

Tās raidītas uz dažādiem mērķiem Harkivā – transporta infrastruktūru, komunālo saimniecību, bet vissmagāk cietis kāds privāts poligrāfijas uzņēmums, ko pēc trieciena apmeklēja Latvijas Radio korespondente.

"Vairākas raķetes ar visu spēku tika palaistas pa Harkivas pilsētu un rajonu. Trāpīja šajā uzņēmumā, sākās ugunsgrēks, ēka sāka brukt. Tur bija cilvēki – uzņēmuma darbinieki. Pēc sākotnējās informācijas – septiņi ir gājuši bojā un 16 ievainoti," stāsta glābšanas dienesta darbinieks Jevhens Vasilenko.

Meita vairs neatzvanīja

Kā stāstīja glābēji, raķetes uzbrukuma rezultātā izraisītais ugunsgrēks bijis ļoti spēcīgs – daudzi ķermeni ir tā sadeguši, ka būs nepieciešams veikt speciālas analīzes, lai viņus identificētu.

Bojāgājušie ir vienkārši rūpnīcas darbinieki, kas ikdienā nodarbojās ar dažādu grāmatu un citu izdevumu drukāšanu.

Uz vietas arī bija redzams liels daudzums dažādu poligrāfisku materiālu.

Pie rūpnīcas Latvijas Radio korespondente sastapa vienas bojāgājušās – 40 gadus vecas sievietes – mammu Ludmilu, kura bija ieradusies, lai dotos uz bojāgājušās meitas Annas atpazīšanu.

"Pēc apšaudes viņa man nepiezvanīja. Parasti viņa piezvana. Es viņai zvanīju, bet man rādīja, ka nav zonā…

Sākās trauksme. Tad "Telegramā" izlasīju, ka drukāšanas uzņēmumā trāpīts. Bija rakstīts, ka cilvēki ir zem gruvešiem, divi vai trīs ir gājuši bojā. Es domāju, ka nu nevar būt, ka mana meita... Mēs ar viņu divatā esam..." stāsta Ludmila.

Krievijas rīkotās apšaudes kļuvušas par ikdienu

Krievijas uzbrukumā nogalināto tuviniekiem un cietušajiem šobrīd ir ļoti sāpīgi. Kopumā Krievija uz apkaimi, kurā atrodas šī ražotne, raidīja četras raķetes, un turpat netālu ir arī milzīgs krāteris, ko viena no tām radījusi.

Notikuma vietā strādā darbinieki, lai novērstu postījumus. Šādi uzbrukumi Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā Harkivā ir kļuvuši par ikdienu.

Trešdien Krievija uzbruka ar modificētām vadāmajām aviobumbām un uzbrukumā cieta 12 cilvēki. Arī šodien vēl turpinās vakardienas postījumu novēršana, informē Harkivas mērs Ihors Terehovs.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.