Notikušais radījis daudz jautājumu gan par to, kas ir Krievijas teritorijā iegājušie grupējumi, gan par Krievijas drošības spēku acīmredzamo nespēju tos apturēt.
Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara notikumus Belgorodas apgabalā nosauca par Krievijas iekšējo krīzi, kas pašreizējā situācijā bija paredzama.
Viņa piebilda, ka militārajās operācijas Krievijas teritorijā piedalās Krievijas patrioti, kuri vēlas mainīt politisko režīmu valstī.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas šorīt publicētajā analīzē ir norādīts, ka Krievijas pierobežas apgabalos pēdējā laikā ir ievērojami palielinājušies drošības draudi, jo ir notriekti vairāki militārie lidaparāti un ir notikušas sabotāžas uz dzelzceļa, bet tagad notiek sadursmes ar partizānu grupām, kas ir spējušas iekļūt Krievijas teritorijā.
Briti ir pārliecināti, ka notikumus Belgorodas apgabalā Krievija izmantos, lai sevi pasniegtu kā kara upuri.
Krievijas pilsētā Belgorodā netālu no Ukrainas robežas noticis uzbrukums Federālā drošības dienesta ēkai. To, visticamāk, veicis Krievijas pilsoņu leģions "Krievijas brīvība".
Sociālie mediji vēsta, ka sprāgstvielas pēc pulksten 23.00 vakarā uz ēkas, visticamāk, nomestas no drona. No jumta pacēlies dūmu stabs, un ieradušies ugunsdzēsēji.
Vēlāk šo informāciju un ziņu par uzbrukumu Iekšlietu ministrijas vietējās pārvaldes ēkai apstiprināja arī Kremli atbalstošais kanāls "Ribarj".
Savukārt Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka operāciju Belgorodas apgabala teritorijā veic Krievijas pilsoņu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss", kas atbalsta Ukrainu karā pret Krieviju. Tās mērķis esot izveidot drošības zonu Ukrainas civiliedzīvotāju aizsardzībai.
Bruņoto formējumu dalībnieki iegājuši divos ciemos, Krievijas varas iestādes izsludinājušas pretterorisma operāciju. Uzbrukumu drošībnieku ēkām, visticamāk, veica tieši šie cīnītāji.
Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks paudis, ka Ukraina ar notiekošo Belgorodā nekādi nav saistīta
un norādīja, ka bruņotu kaujinieku kustība ir nostājusies opozīcijā totalitārajam režīmam.
Krievijas Belgorodas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu, pirmdien, 22. maijā, vairākos pierobežas ciematos, izmantojot militāros transportlīdzekļus, ieradās vairāki desmiti bruņotu vīru un iesaistījās apšaudēs ar vietējiem drošības spēkiem.
Sociālajos tīklos publicētos video kaujinieki apgalvoja, ka pārstāv Ukrainas pusē karojošo Krievijas pilsoņu leģionu "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgo korpusu", bet viņu mērķis esot izveidot "drošības zonu" Ukrainas civiliedzīvotāju aizsardzībai.
Kaujinieki arī aicināja vietējos iedzīvotājus palikt mājās un solīja, ka neuzbruks civiliedzīvotājiem.
Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs izsludināja pretterorisma operāciju un paziņoja, ka Belgorodas apgabalā ir ienākusi Ukrainas Drošības dienesta diversantu grupa.
Savukārt Ukrainas aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Saks paziņoja, ka operācijā Belgorodas agabalā ir piedalījušies Krievijas pilsoņi, kuriem esot apnikusi savas valsts teroristiskā režīma darbības. Uz jautājumu, vai Ukraina šiem kaujiniekiem sniedza palīdzību, Saks atbildēja, ka viņš nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt šo informāciju un piebilda, ka Ukrainas armija visu uzmanību veltot karadarbībai frontē.
ASV Valsts departamenta runasvīrs Metjū Millers, komentējot notikumus Belgorodas apgabalā, sacīja, ka Ukrainas ziņā ir izlemt, vai īstenot militārās operācijas agresorvalsts Krievijas teritorijā.
"Mēs ukraiņiem esam skaidri pateikuši, ka neveicinām un neiedrošinām uzbrukumus ārpus Ukrainas robežām, taču es uzskatu, ka ir svarīgi atgādināt pasaulei, ka šo karu uzsāka Krievija.
Tā ir Krievija, kas turpina uzbrukumus civiliedzīvotājiem. Tā ir Krievija, kas uzbrūk skolām, slimnīcām un civilajai infrastruktūrai. Tāpēc Ukraina var izlemt, kā tā vēlas veikt militārās operācijas, bet Krievija ir tā, kas šajā kara ir bijusi agresors," sacīja Millers.
Raidsabiedrības BBC korespondents Maskavā Stīvs Rozenbergs, vērtējot notikumus Belgorodas apgabalā, atgādināja, ka Krievija, uzsākot pilna apmēra karu Ukrainā, kā vienu no iemesliem minēja nacionālo drošību.
Taču pēdējā gada laikā Belgorodas apgabalā un citos apgabalos, kas robežojas ar Ukrainu, regulāri ir notikuši uzbrukumi militārajiem un kritiskās infrastruktūras objektiem, kurus, visticamāk, ir sarīkojuši Ukrainas specdienesti.
Rozenbergs norādīja, ka pirms pilna apmēra iebrukuma Ukrainā Krievijas pierobežas apgabalos dzīve bija klusa un mierīga, bet tagad tur dzīvojošie vairs nevar justies droši.
Savukārt amerikāņu domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi raksta, ka Krievijas informatīvajā telpā pirmdienas notikumi Belgorodas apgabalā izraisīja pamatīgu paniku.
Piemēram, vairākos karu Ukrainā atbalstošos blogos parādījās minējumi, ka uzbrukumu mērķis bija novērst uzmanību no Krievijas armijas panākumiem Bahmutā un iedvest paniku Krievijas iedzīvotājos pirms Ukrainas plānotā pretuzbrukuma.
Savukārt algotņu grupējuma "Vagner" dibinātājs Jevgeņijs Prigožins pēc notikušā kārtējo reizi vārdiski uzbruka Krievijas Aizsardzības ministrijai, apgalvojot, ka tā ir līdzvainīga notikušajā, jo nav darījusi pietiekami daudz, lai nostiprinātu Krievijas robežas un aizsargātu valsti.
