Sunaks par jauno palīdzību oficiāli Ukrainai paziņos vizītes laikā Polijā, kur plānotas viņa sarunas ar premjeru Donaldu Tusku un NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu.
Viņš plāno norādīt uz nepieciešamību ierobežot Kremļa saimnieka Vladimira Putina ambīcijas, kā arī paziņos par kritiski svarīgu jaunu militāro atbalstu Ukrainas aizsardzībai.
Pakotnē ietilps laivas, tāla darbības rādiusa raķetes "Storm Shadow", munīcija un bruņumašīnas.
Ukrainas aizstāvēšana pret Krievijas brutālajām ambīcijām ir vitāli svarīga mūsu drošībai un visai Eiropai, paudis Sunaks, vienlaikus uzsverot, ka, ja Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ļaus gūt panākumus šajā agresijas karā, viņš neapstāsies pie Polijas robežas.
Ar šo palīdzības pakotni britu militārās palīdzības apjoms pagājušajā un šajā gadā Kijivai pieaugs līdz trīs miljardiem mārciņu, bet kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma sniegta 7,6 miljardus mārciņu vērta palīdzība.
Tāpat Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks otrdien paziņoja, ka Londona līdz 2030. gadam palielinās savus aizsardzības izdevumus līdz 2,5% no IKP, kas ir lielākais kāpums pēdējo gadu desmitu laikā.
Sunaks atzīmēja, ka saskaņā ar viņa vadītās valdības plāniem, nākamo sešu gadu laikā Lielbritānija aizsardzības stiprināšanā investēs 75 miljardus mārciņu, neizmantojot aizņēmumu iespējas un nepalielinot valsts kopējā parāda līmeni.
"Mums ir skaidrs plāns tam, cik tērēsim, kad tērēsim un kā par to maksāsim. Lielbritānijas aizsardzības nozare būs pārvesta uz kara sliedēm. Viena no būtiskākajām Ukrainas kara mācībām ir tas, ka mums ir nepieciešami lielāki munīcijas krājumi, un rūpniecībai ir jāspēj tos ātrāk papildināt. Tāpēc šodien mēs apņemamies novirzīt 10 miljardus mārciņu munīcijas ražošanas atbalstam, lai sniegtu nozarei noteiktību par ilgtermiņa finansējumu, ko nodrošinās ilgtermiņa līgumi. Lai nozare varētu ražot vairāk, spētu palielināt ražošanas jaudu un nepieciešamības gadījumā pārietu uz nepārtrauktu ražošanu", teica Sunaks.
Solījumi arī citviet Eiropā
Arī citas Eiropas valstis turpina meklēt iespējas nodrošināt Ukrainu ar pretgaisa aizsardzības sistēmām. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba izteicies, ka Ukraina šobrīd risina sarunas ar partneriem, lai saņemtu vēl četras pretgaisa raķešu sistēmas "Patriot".
Izskanējis, ka Ukrainai būtu nepieciešamas aptuveni 25 pretgaisa aizsardzības sistēmas, taču pagaidām darbs tiek koncentrēts uz to, lai nodrošinātu vismaz dažas, lai aizsargātu lielās pilsētas.
Polijas premjers Donalds Tusks norādījis, ka Polija nevarot nodot Ukrainai "Patriot" sistēmas, jo tai trūkst savu rezervju. Taču tā sniegšot cita veida palīdzību pretgaisa aizsardzības jomā.
Savukārt Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons neizslēdz iespēju nosūtīt Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot".
Šobrīd Zviedrija gan koncentrējoties uz finansiālo palīdzību un, iespējams, arī plašāku pārnēsājamo pretgaisa aizsardzības sistēmu nodrošināšanu, kas varētu nedaudz mazināt spiedienu uz "Patriot" sistēmām.
Izskan ziņas, ka NATO un Eiropas Savienības valstis arvien aktīvāk mudina arī Grieķiju un Spāniju nodrošināt Ukrainai papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas. Grieķijas valdības pārstāvis Pavloss Marinakis, komentējot šādas ziņas, izteicies, ka Grieķija jau esot sniegusi taustāmu palīdzību Ukrainai un tās iedzīvotājiem, un netikšot veiktas nekādas darbības, kas varētu pat attālināti apdraudēt Grieķijas atturēšanas spējas vai pretgaisa aizsardzības spējas.
Tikmēr ASV prezidents Džo Baidens tālruņa sarunā Ukrainas kolēģim Volodimiram Zelenskim uzsvēris, ka Vašingtona rīkosies ātri, lai nodrošinātu Kijivai jaunu militāro palīdzību karā pret Krievijas agresiju. Ja Senāts likumu apstiprinās, Badeins to parakstīs nekavējoties. Ekonomiskais atbalsts arī palīdzēs uzturēt finanšu stabilitāti, atjaunot kritisko infrastruktūru pēc Krievijas triecieniem un atbalstīt reformas.
KONTEKSTS:
ASV ilgstoši atbalsta Ukrainu tās karā pret Krieviju, taču Pārstāvju palātas republikāņu frakcijas vidū ir kritiskāk noskaņoti deputāti, kuri iebilda pret Ukrainai sniedzamā atbalsta apmēriem. Tieši viņi mēnešiem ilgi aizkavēja Vašingtonas atbalstu Kijivai.
Konservatīvāko republikāņu ieskatā uzmanība netiek pievērsta citiem svarīgākiem jautājumiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Kongresa apakšpalātas spīkers Maiks Džonsons savu partijas biedru kritikas dēļ bija spiests meklēt papildu balsis likumprojekta apstiprināšanai demokrātu mazākuma vidū.
2024. gada 20. aprīlī ASV Kongresa Pārstāvju palāta beidzot apstiprināja likumprojektu par 61 miljardu dolāru vērtas militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai.
Atsevišķi republikāņu kongresmeņi ir pauduši gatavību gāzt Džonsonu no amata šī un arī citu palīdzības likumprojektu dēļ.
