Ukrainas karavīri veikuši uzbrukumu no Krinkiem, kas atrodas aptuveni 30 kilometru uz ziemeļaustrumiem no Hersonas un divu kilometru attālumā no Dņepras.

Ukrainas karaspēkam izdevies iekļūt mežā netālu no nelielā ciema. Ukraiņi notur pozīcijas arī Krinkos pie Antonivkas tilta.

Novērots arī Krievijas spēku uzbrukumu skaita samazinājums, ko skaidro ar pakāpenisku ziemas laikapstākļu iestāšanos.

Pēc Kara studiju institūta novērojumiem, gan Ukrainas, gan Krievijas spēki turpina uzbrukuma operācijas Ukrainas austrumos un dienvidos, neraugoties uz lietaino laiku un snigšanu.

Eksperti arī paredz, ka, iestājoties noturīgam salam, atsāksies krietni intensīvāka karadarbība.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.