Uzrunājot Ģenerālo asambleju, Vācijas kanclers Olafs Šolcs norādīja, ka valstu skaits, kas uzskata, ka ANO drošības padome jāreformē, arvien pieaug. To atbalsta arī trīs no piecām pastāvīgajām Drošības padomes dalībvalstīm – Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Francija un Lielbritānija. Attiecīgi Ķīna un Krievija neizrāda vēlmi neko reformēt. Vācija uzskata, ka arī Āfrika ir pelnījusi lielāku pārstāvību, tāpat kā Āzija un Latīņamerika.
Veto izmantošana ir viens no galvenajiem pārmetumiem.
Lai gan Eiropadomes prezidents Šarls Mišels norādīja, ka
ANO harta paredz, ka Drošības padomes loceklim ir jāatturas no balsojuma, ja balsojums ir par šo valsti, Krievija to neievēro.
"Veto tiesības tās pašreizējā formā tiek ļaunprātīgi izmantotas. Tā rezultātā Drošības padome tiek paralizēta. Pastāvīgais Drošības padomes loceklis var nesodīti pārkāpt mūsu hartu un starptautiskās tiesības un ļaunprātīgi izmantot savas veto tiesības, lai novērstu sankcijas pret sevi. Un, būsim godīgi, izmantot Drošības padomi, lai izplatītu propagandu, dezinformāciju un melus," sacīja Mišels.
Uz to, ka Drošības padome ir jāreformē un ir jāatturas no veto lietošanas, lai novērstu masu zvērības, šonedēļ kopā aicināja visas 10 nepastāvīgās, uz diviem gadiem ievēlētās dalībvalstis.
Šai idejai atbalsts pieaug, tomēr ir šaubas, vai par to izdosies pārliecināt arī Krieviju.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja: "Mēs redzam, ka ANO palielinās atbalsts idejai, ka gadījumos, kad notiek masveida zvērības pret cilvēktiesībām, veto tiesības būtu brīvprātīgi jāpārtrauc. Bet mēs arī redzam, ka Krievija labprātīgi neatteiksies no šīs nozagtās privilēģijas."
Arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, trešdien uzrunājot ANO Ģenerālo asambleju, aicināja uz reformām ANO Drošības padomē un panākt Krievijas atbildību par visiem kara noziegumiem Ukrainā.
