Ziņojumā teikts, ka vislielākajam cilvēktiesību pārkāpumu riskam bijuši pakļauti bijušie Afganistānas armijas karavīri, tiem sekoja policijas un izlūkdienestu darbinieki. Pārkāpumi reģistrēti visās 34 provincēs.
Lielākā daļa pārkāpumu notikuši četros mēnešos pēc talibu atgriešanās pie varas.
ANO Cilvēktiesību pārstāvis Džeremijs Lorenss norādīja, ka slepkavības ir cilvēku uzticēšanās nodevība:
"Laikā no "Taliban" īstenotās varas pārņemšanas 2021. gada 15. augustā līdz 2023. gada 30. jūnijam Cilvēktiesību dienests ir saņēmis ticamus ziņojumus, ka varasiestāžu locekļi bija atbildīgi par 218 ārpustiesas slepkavībām, 14 piespiedu pazušanām, vairāk nekā 144 spīdzināšanas un sliktas izturēšanās gadījumiem un 424 patvaļīgiem arestiem un aizturēšanām. Lielākā daļa šo pārkāpumu tika izdarīti pret bijušajiem Afganistānas Nacionālās armijas locekļiem, policiju un Nacionālā drošības direktorāta amatpersonām. Tas notika, neskatoties uz de facto varasiestāžu solījumu, ka šīs personas netiks vajātas. Tā ir cilvēku uzticēšanās nodevība."
KONTEKSTS:
ASV un starptautiskās koalīcijas spēki 2021. gada augusta beigās noslēdza gandrīz 20 gadu ilgušo misiju Afganistānā.
Amerikāņu atkāpšanos savā labā izmantoja islāma fundamentālistu grupējums "Taliban", kas pārņēma kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem un bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu. Tādējādi visa Afganistāna atkal nonāca "Taliban" kontrolē.
Starptautiskā sabiedrība mudina "Taliban" izveidot valdību, kurā ir pārstāvji no dažādām sabiedrības grupām, un ievērot cilvēktiesības un sieviešu tiesības.
