Zelenskis sacīja, ka Krievija pie Ukrainas robežas ir savilkusi vairākus desmitus tūkstošus karavīru un bruņutehniku, taču ukraiņiem ir liegts tiem uzbrukt ar ASV piegādātajiem ieročiem, lai nepieļautu jaunu iebrukumu savas valsts teritorijā.

Zelenskis arī uzskata, ka NATO dalībvalstis no savas teritorijas varētu palīdzēt Ukrainai notriekt Krievijas izšautās raķetes. Viņaprāt, tas neradītu risku tiešai konfrontācijai starp NATO un Krieviju. Kā piemēru viņš minēja ASV un Lielbritānijas sniegto palīdzību Izraēlai, kad tā pagājušajā mēnesī piedzīvoja plašu dronu un raķešu uzbrukumu no Irānas.

Zelenskis kārtējo reizi mudināja rietumvalstis piegādāt Ukrainai vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot", kā arī iznīcinātājus F-16. Viņš sacīja, ka Ukrainai būtu nepieciešamas vismaz septiņas "Patriot’ sistēmas, lai efektīvi aizsargātu valsts lielākās pilsētas no Krievijas regulārajiem raķešu uzbrukumiem.

Tikmēr ASV Aizsardzības departamenta pārstāvis Patriks Raiders paziņoja, ka Vašingtona nemainīs savu pozīciju attiecībā uz amerikāņu ieroču izmantošanu Ukrainas spēku uzbrukumos Krievijas teritorijā. Raiders norādīja, ka ASV koncentrējas uz Ukrainas armijas nodrošināšanu ar bruņojumu, kas tai nepieciešams, lai aizsargātos savā teritorijā.

Bet 13 ASV Kongresa deputāti no Republikāņu un Demokrātu partijas ir vērsušies pie aizsardzības sekretāra Loida Ostina ar aicinājumu atļaut Ukrainai izmantot amerikāņu ieročus uzbrukumiem Krievijas teritorijā. Kongresmeņu vēstulē Ostinam bija teikts, ka Ukraina pašlaik nespēj sevi efektīvi aizsargāt pret Krievijas uzbrukumiem, tāpēc ukraiņiem noteiktos apstākļos būtu jāļauj izmatot ASV ieročus, lai uzbruktu stratēģiskiem mērķiem Krievijas teritorijā.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad  frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.