Šimonīte pirmdien pieņēmusi izglītības, zinātnes un sporta lietu ministres Jurgitas Šugždinienes demisiju un iesniegusi to valsts prezidentam Gitanam Nausēdam. Ministre ceturtdien iesniedza demisiju saistībā ar aizdomām par pašvaldības līdzekļu piesavināšanos.
Premjerministre arī atzina, ka nemeklēs Šugždinienes pēcteci un izglītības ministres pienākumus pildīs tieslietu ministre Evelīna Dobrovoļska.
"Esmu jau informējusi prezidentu, ka gadījumā, ja Seims pirms sesijas beigām neizlems izsludināt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, es pēc NATO samita prezidentam iesniegšu demisiju, kas nozīmētu arī visas valdības demisiju," lēmumu nevirzīt jaunu izglītības ministra amata kandidātu pamatoja Šimonīte.
Premjerministre arī kritizēja tos kas nosoda Šugždinieni, sakot, ka tikai tie, "kuri paši var izskaidrot katru degvielas litru vai katru remontu", ir tiesīgi nosodīt ministri.
Žurnālists un aktīvists Andrjus Tapins ceturtdien vietnē "Facebook" rakstīja, ka Šugždiniene, kura 2019.-2020.gadā bija Kauņas pašvaldības padomes deputāte, pirms kļūšanas par izglītības ministri no pašvaldības saņēma 13 800 eiro pabalstu.
Tapins pauda aizdomas, ka tādu summu "nekādā veidā nevar pamatot kā ar deputāta darbību saistītus izdevumus".
Lietuva Pašvaldību likums noteic, ka pašvaldības padomes locekļi nesaņem algu, bet tiek apmaksāts reālais laiks, ko viņi pavada, veicot amata pienākumus. Tāpat viņi var saņemt pabalstu, lai segtu biroja, pasta, telefona, interneta, transporta, biroja nomas un citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas izmaksas.
Pašvaldības padomes loceklis tādu pabalstu var saņemt reizi mēnesī un vismaz reizi trijos mēnešos padomes loceklim ir jāsniedz atskaite par izdevumiem.
Lietuvas tiesībsargājošās institūcijas pašlaik izmeklē aizdomas par iespējamu pašvaldības līdzekļu piesavināšanos vairākās pašvaldībās, to vidū Paģēģos, Šilutē, Neringā, Šauļos, Kauņā un Kauņas rajonā.
Šimonīte apliecināja, ka Lietuvas valdības koalīcijas partijas ir runājušas par politisko krīzi.
Lietuvas valdošās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" prezidijs piektdien nolēma ierosināt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu.
Ja priekšlikums negūs Seima atbalstu, ierosināts apsvērt premjerministres Šimonītes, kura pārstāv konservatīvo partiju, valdības demisiju.
Pirmstermiņa vēlēšanas Lietuvā var izsludināt, ja to atbalsta vismaz 85 no 141 Seima deputāta.
Konservatīvo prezidijs parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas aicināja ierosināt pēc iespējas drīz.
Savukārt konservatīvo koalīcijas partneri Liberāļu kustība uzstāj, ka diskusijas par Seima pirmstermiņa vēlēšanām vai valdības krišanu var notikt pēc jūlijā Viļņā paredzētā NATO samita.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis uzskata, ka parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas varētu notikt septembrī.
KONTEKSTS:
Lietuvā izcēlies korupcijas skandāls, kas izraisījis politisko krīzi. Skandālā ierauti izglītības, kultūras un finanšu ministri, kuri savulaik, būdami Kauņas domes locekļi, izmantojuši pašvaldības līdzekļus, bet nespēj pamatot to izlietojumu.
Skandālā ierautas teju visas politiskās partijas, vislielākajās kritikas krustugunīs ir nonākuši vairāki ministri, piemēram, izglītības un sporta ministre Jurgita Šugždiniene.
Skandāls ir pārāk liels, lai Lietuvas valdība turpinātu strādāt, uzskata Lietuvas valdošās partijas "Tēvzemes savienība" vadītājs, ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
Aicinājumam rīkot Seima pirmstermiņa vēlēšanas ir jāsaņem parlamenta atbalsts. Pirmstermiņa vēlēšanas var izsludināt, ja šādu soli atbalsta vismaz 85 no 141 Seima deputāta.