Lietuvas prezidenta vēlēšanas notiks maijā, bet par to uzvarētāju neviens īpaši nešaubās. Lietuvā prezidents ir tautas vēlēts, un līdzšinējais prezidents Gitans Nausēda piekritis kandidēt uz otro termiņu.
Lietuvā daudzi nav sajūsmā par Nausēdu
Lai gan uz prezidenta amatu kandidēs arī pašreizējā Lietuvas premjere Ingrīda Šimonīte, aptaujas rāda, ka lielākās cerības uz uzvaru ir tieši Nausēdam.
Lietuvā daudzi gan nebūt nav sajūsmā par līdzšinējo prezidentu, un Viļņas ielās satiktie iedzīvotāji viņam pārmet remdenumu.
"Man īsti nepatīk šis prezidents, bet domāju, ka daudzi cilvēki Lietuvā balsos par Nausēdu, it īpaši laukos," spriež Viļņas iedzīvotājs Martins.
"Es domāju, ka mūsu tagadējais prezidents ir mazliet populists, jo viņš mēģina būt labs visiem vēlētājiem, jo viņš grib palikt uz otro termiņu. Tas nav prezidents, par kuru es gribētu balsot," atzīst Dominiks.
"Viņa vispār nav - viņš nerunā ar sabiedrību, viņš nekur neparādās, neko nedara. Ja citu valstu prezidenti domā, ka Ingrīda Šimonīte ir mūsu prezidente, tad kaut kas ir ļoti nepareizi," spriež Emīlija.
Prezidentam konflikts ar ārlietu ministru
Tomēr aptaujas rāda, ka Nausēda joprojām ir populārākais kandidāts. Vēlēšanu galvenā intriga būs, vai viņš uzvarēs jau pirmajā kārtā, vai arī būs nepieciešama otrā kārta.
Lietuvas politikā karstā ziņa pašlaik ir prezidenta un valdības, it īpaši ārlietu ministra Gabrieļus Landsberģa, konflikts jeb stīvēšanās par to, kurš ārpolitikā ir galvenais.
Konflikta izpausmes bija vērojamas šonedēļ, kad vizītē Lietuvā bija ieradies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Landsberģis bija apvainojies, ka viņam bija atvēlēts tikai sagaidīt Zelenski lidostā, bet Nausēda nebija uzaicinājis ārlietu ministru uz sarunām ar Zelenski prezidenta pilī.
Lietuvas politologi spriež, ka šajā cīņā nav uzvarētāju.
"Viņi abi zaudē. Vispārējais viedoklis ir, ka viņu nespēja atrast risinājumu "iesaldē" ārpolitiku – Lietuvai jau gadu nav vēstnieka Polijā, kas ir viens no vissvarīgākajiem partneriem. Drošības ziņā – iespējams vissvarīgākais partneris," stāsta filozofs, Viļņas Universitātes rektora padomnieks Pauļus Gritens.
Labas izredzes sociāldemokrātiem
Lietuvas parlamenta vēlēšanas notiks rudenī, oktobrī. Atšķirībā no Latvijas lietuviešiem nebūs jaunu, pavisam svaigu partiju. Sabiedriskās domas aptaujas uzvaru sola sociāldemokrātiem, kas pie varas nav bijuši 12 gadus.
"Jā, jo šobrīd mums ir konservatīva, vairāk labēja valdība. Bet mums ir bijuši ļoti grūti gadi ar Covid un visu – un cilvēki nebija īsti apmierināti ar to, kā konservatīvo partija to darīja - tāpēc tagad sliecas uz citu pieeju, cerot, ka lietas notiks citādāk," stāsta vēlētājs Igns.
"Skatoties ziņas, man liekas, ka vislielākā uzmanība ir nacionālās drošības jautājumiem. Ekonomika vairs nav tik aktuāla, kopš inflācija ir atpakaļ tajā līmenī, kur tā bija," spriež Jurģis.
Visi saprot Krievijas draudus
Tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā drošība ir svarīgs jautājums, kas vēlētājiem darbojas kā pirmais politiskais filtrs.
"Satraukums, ko jūs pieminat Latvijas sabiedrības kontekstā, ir tāds pats arī Lietuvas sabiedrībā. Meklējot, par ko balsot – nav svarīgi par kuru tieši partiju – bet tai jābūt tradicionālajai partijai, kas saprot Krievijas draudus," atzīst Gritens.
Bet tā kā visas tradicionālās partijas šo filtru iztur, tālāk jau sacensība uz Seimu būs par sociālekonomisko jautājumu risinājumiem, norāda politologs.
Vēl atšķirībā no Latvijas lietuviešiem ir arī Seima deputāts, kuram šobrīd ir mandāts, bet savas dienas viņš vada Kauņas cietumā.
Vītauts Gapšis ir notiesāts uz 4,5 gadiem par politisko korupciju. Viņš vēl nesen tika eskortēts uz Seimu, lai piedalītos savā impīčmentā, tomēr tas nevainagojās ar deputāta mandāta zaudēšanu.
"Cilvēki dara dīvainas lietas Lietuvā. Mums ir Kauņas mērs, kas tika ievēlēts, bet viņam ir bizness Krievijā. Jūs varat sagaidīt jebko," atzīst vēlētājs Aļģirts.
Vēlēšanu gads vienmēr ir pārsteigumu pilns, un lietuviešiem tas solās būt trīskārt bagātīgs.
