Ungārijas premjera politiskās karjeras sākums pirms 35 gadiem – rietumniecisks

1989. gadā Viktoram Orbānam ir 26 gadi, un viņš ar kaislīgu un patriotisku runu uzstājas Varoņu laukumā Budapeštā, kurā pulcējušies aptuveni 200 tūkstoši cilvēku par godu Ungārijas 1956. gada revolūcijas, ko apspieda Padomju Savienība, vadoņa Imres Naģa pārapbedīšanai.

Viens no drosmīgajiem viņa aicinājumiem – nekavējoties no Ungārijas izvest Krievijas armiju. Un ar šo runu, var teikt, arī sākās Orbāna politiskā karjera. Tajā gadā viņa veidotā jauniešu kustība "Fidesz" pārtapa politiskajā partijā un sāka gatavoties vēlēšanām.

Orbāns – puisis no neliela ungāru ciemata, bērnībā ravējis bietes un dzīvojis mājā ar aku, vēlāk Budapeštā ieguvis jurista augstāko izglītību, un zīmīgi – tolaik viņš bija rietumnieciski noskaņots un kādu laiku strādājis arī Džordža Sorosa finansētā nevalstiskā organizācijā.

Rietumnieciski noskaņota sākotnēji bija arī partija "Fidesz", atceras viena no tā laika partijas biedrēm.

""Fidesz" tika dibināta kā liberāla partija. Tā ļoti iestājās par likuma varu. Tā bija ekonomiski ļoti liberāla un atbilstoša savām vērtībām," stāstīja Centrālās Eiropas universitātes  Līderības akadēmijas dibinātāja, ārpolitikas eksperte Žužanna Selenjī.

Tiesa, sākotnējie panākumi vēlēšanās bija niecīgi. 1990. gada vēlēšanās 22 vietas no 386, 1994. gadā pat tikai 20. "Fidesz" sēdēja opozīcijā. Bet tad, kļūstot par šīs partijas vadītāju, Orbāns sācis mainīt "Fidesz" politiku.

"Viņš nesaskatīja lielu iespēju spēcīgai uzvarai, esot centrā. Līdz ar to viņš sāka vilkt "Fidesz" nacionālistiski konservatīvā spārna virzienā, un šis patiesībā ir veids, kā laika gaitā "Fidesz" savā sastāvā iekļāva citas mazākas konservatīvās partijas," skaidroja Selenjī.

Un tas deva augļus, jo nākamajās – 1998. gada vēlēšanās "Fidesz" uzvarēja, Orbānam 35 gadu vecumā kļūstot par valsts vēsturē jaunāko premjeru. Bet ne uz ilgu laiku.

Nākamās vēlēšanas 2002. gadā atkal zaudētas, zaudētas arī 2006. gadā, kas tiek skaidrots ar to, ka atsevišķi "Fidesz" biedri nereti izpaudušies ar pārāk radikāliem un pat nacistiskiem viedokļiem.

Ungārijā pie varas bija sociālisti, bet tad pēc 2008. gada globālās ekonomiskās krīzes, kas smagi skāra arī Ungāriju, 2010. gada parlamenta vēlēšanās Orbānam izkrīt bingo: "Fidesz" tajās ne tikai uzvar, bet iegūst divas trešdaļas parlamenta balsu, kas jau ļauj mainīt un grozīt valsts pamata likumus.

Kopš šī brīža Orbāns varu no rokām vairs nav izlaidis un visās pēdējās četrās vēlēšanās – un pēdējās bija 2022.gadā – svinētas pārliecinošas "Fidesz" uzvaras.

Liekot visu kopā, var teikt, galvenās "Fidesz" un Orbāna varas receptes sastāvdaļas ir trīs. Pirmā un pozitīvākā no visām – centieni attīstīt Ungārijas ekonomiku, otrā – un jau Orbāna tumšā puse – sasiet rokas, aizbāzt mutes saviem politiskajiem oponentiem, kā arī žurnālistiem, un ar naudu apbērt savus draugus.

Savukārt trešais un tas jau no politiskās tehnoloģijas žanra – nemitīgi radīt arvien jaunus ienaidniekus, ar ko viņš – Ungārijas varonis Orbāns – bezbailīgi cīnās.

Orbāna varas receptes "gaišā" sastāvdaļa – ekonomikas attīstīšana

Viens no Ungārijas finanšu avotiem ir Eiropas Savienības (ES) fondi, ko valsts saņem tāpat kā Latvija. Resursu ziņā Ungārijai pašai nav īsti nekā, nav arī jūras robežu un, piemēram, ostu.

Tas, ko Ungārija ir darījusi, – 2017.gadā ievērojami – līdz 9% samazināja uzņēmumu ienākumu nodokli, lai pie viņiem nāk investori, ver vaļā ražotnes un rada darbavietas. 

Līdzīgi iepriekš rīkojusies Īrija, taču tur šī nodokļa likme ir 12,5%, kamēr Ungārijā – vēl zemāka. 

Lielākās cerības valstī ir mašīnbūves jomā, kas ir bijusi vēsturiska Ungārijas nozare. Par to liecina kaut vai savulaik leģendārie ungāru dzeltenie "Ikarus" autobusi.

Un, lai arī iepriekšējos gados ungāri lielā mērā apkalpoja Vācijas autobūvi, tagad valsts lūko pēc investīcijām no Ķīnas.

"Vācijas automobiļu rūpniecība ir nonākusi krīzes periodā. Viņi kaut kā nokavēja elektroauto veida rūpniecības vilni un nedaudz atpaliek. Mēs baidāmies, ka tad, kad Vācijas automobiļu rūpniecība sāks šķaudīt, mēs saaukstēsimies. Es neesmu pārliecināts, vai jūs tam sekojat, bet  "BYD", kas ir pasaulē vadošais un Ķīnas lielākais elektrisko automobiļu ražotājs, nupat paziņoja, ka šeit atvērs lielu ražotni," skaidroja Ungārijas medija "Hungary Today" galvenais redaktors Daniels Deme.

"BYD" ir  Ķīnas konkurents amerikāņu miljardiera Īlona Maska uzņēmumam "Tesla" un 2023. gada pēdējā ceturksnī pārdoto auto ziņā to pat pārspēja.

Deme stāstīja, ka, lai arī Ungārija aizvien ir atvērta Rietumu ekonomikai un ASV, tā lūko sadarboties arī ar Austrumu partneriem un pat Āfriku.    

Zināmi panākumi Orbāna politikai ir.

Vidējais bezdarba rādītājs Ungārijā 2022. gadā – 3,6% – ir viens no zemākajiem Eiropā, un kopš 2010. gada, kad Orbāns atkārtoti nāca pie varas, krities būtiski.

Tikmēr 2022. gadā Ungārijas ārējais parāds bija 73,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir ievērojami lielāks nekā Latvijai, bet 2010. gadā bija pat 80%, tā kā Orbāna laikā tas mazliet samazinājies.

Savukārt iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pēc Pasaules bankas datiem Ungārijā 2010. gadā bija aptuveni 13 200 ASV dolāri (12,1 tūkstotis eiro). 

2022. gadā tie ir 18 400 ASV dolāri (16,9 tūkstoši eiro), kas ir pieaugums par aptuveni 40%.

Un, lai arī pieaugums ir, piemēram, visas Baltijas valstis šajā rādītājā Ungāriju apsteidz. Arī Latvija, kur 2010. gadā IKP bija 11 400 ASV dolāru (10,5 tūkstoši eiro) un tas tobrīd bija zemāks nekā Ungārijai, bet 2022. gadā – 21 800 ASV dolāri ( (20 tūkstoši eiro), kas ir augstāks rādītājs nekā Ungārijai, un arī pieaugums par 90%.

Sociālpolitikas jomā Ungārija ievērojamas summas tērē ģimenēm – četru bērnu mamma, piemēram, uz mūžu ir atbrīvota no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un saņem vēl dažādus atbalstus, lai valstī veicinātu dzimstību.

Tiesa, šajā ziņā īsta progresa nav –  Ungārijā kā bija, tā ir aptuveni 1,6 bērni uz vienu sievieti.     

Bet pensionāriem 2022. gada sākumā, piemēram, izmaksāja 13. pensiju, kam valsts iztērēja teju vienu miljardu eiro.  No vienas puses – tobrīd Eiropā bija jau sākusies energokrīze, no otras – pēc dažiem mēnešiem sekoja parlamenta vēlēšanas.

Savukārt, ja par enerģētiku un, piemēram, elektrības ražošanu, ko ļoti tērē tā pati mašīnbūve, tad valsts galvenie resursi ir gāze un kodolenerģija no Pakšas atomelektrostacijas (AES), bet tai gāzi un urānu piegādā Krievija.

Pēdējais lielais gāzes piegādes ilgtermiņa līgums ar "Gazprom" tika noslēgts 2021. gada septembrī, dažus mēnešus pirms 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā. 

Ungārijā apspiestas opozīcijas partijas un Orbānu kritizējoši žurnālisti

2010. gadā "Fidesz" parlamentā ieguva absolūto vairākumu, kas ļāva mainīt jau valsts pamatlikumu, un "Fidesz" nevis mainīja, bet pieņēma jaunu valsts konstitūciju.

Viena būtiska izmaiņa, ka no aptuveni 400 deputātiem uz aptuveni 200 tika samazināts parlamenta deputātu skaits, ko sabiedrība uzņēma ar gavilēm, bet vēl izmaiņas pēc izmaiņām, lai turpmāk pie varas būtu grūtāk tikt opozīcijas partijām.

"Fidesz" deputāti ar raidījumu sarunāties atteicās. Taču opozīcijas partijas "Jobbik" prezidents norādīja uz kādu satraucošu faktu.

"Viktors Orbāns ir mainījis vēlēšanu likumu atbilstoši saviem mērķiem, pārzīmējis visus vēlēšanu apgabalus, lai katrā no tiem viņam būtu absolūts  vairākums," stāstīja Ungārijas partijas "Jobbik-Konservatīvie" prezidents, Eiropas Parlamenta deputāts Martons Ģunģuši.

Ungārijā ir jaukta vēlēšanu sistēma – daļa deputātu tiek ievēlēti no apgabaliem, daļa centralizēti. Un savulaik bija divas vēlēšanu kārtas. 

"Otrā vēlēšanu kārta mazākajām partijām deva iespēju apvienoties un mēģināt izveidot vairākumu pret vienu lielo spēlētāju "Fidesz", un tagad, kad viņi nolēma atcelt vēlēšanu otro kārtu, viņiem tas ir jāizdara pirms vēlēšanām," skaidroja Ungārijas medija "24.hu" žurnālists Kerners Zolcs. 

Teju vienīgā nopietnā vieta, kur šobrīd opozīcija ir guvusi pārākumu pār "Fidesz", ir Ungārijas galvaspilsēta Budapešta pēdējās pašvaldību vēlēšanās.

2024. gadā pašvaldību vēlēšanas Ungārijai ir kopā ar Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.    

Līdz ar dažādām vēlēšanu procesu izmaiņām likumos labota arī, piemēram, tiesnešu iecelšanas kārtība, lai ērtāk varētu "ielikt savējos". Tiesa, šī ir joma, kur Eiropas Komisija (EK) iejaucās, iesaldējot daļu no ES Fondu naudas, lai šo sistēmu Ungārija labotu.

Negribīgi, bet tas tika izdarīts, un pērnā gada decembrī komisija 10 miljardus eiro atsaldēja. 

Un tas, kas Orbānam ir izdevies pat ļoti, – lielā mērā apklusināt žurnālistus jeb panākt, lai viņi saka to, ko grib dzirdēt valdības vadītājs.

Viens šajā jomā ir valdības kontrolē esošais sabiedriskais medijs, bet vēl otrs ir tas, ka  2018. gadā tika izveidots viens un milzīgs mediju konglomerāts zem fonda ar nosaukumu "Kesma".

Tajā ir gan avīzes, gan žurnāli, gan radiostacijas, gan interneta portāli, kopā gandrīz 500 dažādu mediju vienību.

Tie visi lielā mērā jau līdz tam bija saistīti ar Orbānam tuviem uzņēmējiem un draugiem, bet, lai būtu vieglāk uzraugāmi, visi nonāca zem viena jumta, par galveno uzraugu ieceļot Gāboru Liškaju – Orbāna cilvēku mediju jautājumos.

Ungārijā arī privātajos medijos, kas neraksta to, ko vēlas Orbāna valdība, vienkārši netiek izvietotas valsts uzņēmumu reklāmas, bet tajos, kas raksta pareizi, – tās izvieto.

Ungārijas preses brīvības reitings, ko ik gadu pēc vairākiem parametriem nosaka starptautiska organizācija "Reportieri bez robežām" liecina, ka 2023. gadā šajā topā pirmajā augstākajā vietā bija Norvēģija, Lietuva – septītajā, Igaunija – astotajā vietā, Latvija – sešpadsmitajā, bet Ungārija - 72. vietā.

Orbāna varas sargi – līderim pietuvināti ietekmīgi uzņēmēji

Viens no redzamākajiem un tagad arī bagātākajiem Ungārijas uzņēmējiem, kuram arī piederēja mediji un kurš tos laipni atdeva fonda pārvaldībai, ir Orbāna bērnības ciemata biedrs un futbola draugs Lorincs Mesarošs. 

2007. gadā viņam piederošais pavisam neliels gāzes montāžas uzņēmums gandrīz bija bankrotējis, bet tad pie varas nāca viņa draugs Orbāns. Tagad Mesarošam pieder viesnīcu tīkls ar 20 viesnīcām, tūrisma kompānija pie Balatona ezera, apdrošināšanas kompānijas, arī futbola komanda "NK Osijek" Horvātijas augstākajā līgā, kas pērnajā sezonā ieguva trešo vietu.

Tāpat viņam pieder brūnogļu termoelektrostacija, kas valstij saražo aptuveni 15% elektrības, un tad vēl tieši viņa kompānija valsts izsolē ieguva tiesības tirgot cigaretes 19 franču zīmola lielveikalos "Auchan" visā valstī. Uzņēmējam arī pieder villas un jahtas Horvātijas salās.        

"Otrs ungāru oligarhs ir Ištvants Tiborcs, stāstīja Ungārijas partijas "Jobbik-Konservatīvie" prezidents, Eiropas Parlamenta deputāts Martons Ģunģuši.

"Viņš ir premjerministra znots – viņa meitas vīrs. Viņš bija pilnīga nulle bez naudas, un līdzīgu  bagātību viņš ir radījis, izmantojot publiskos iepirkumus, Eiropas Savienības  fondus un valsts nodokļu maksātāju naudu," pauda Ģunģuši.

Arī Orbāna znotam piederošo vienību saraksts ir garš, tostarp viņam līdzpiederoša kompānija "Elios"uzvarēja 19 publiskās izsolēs, tiekot pie liela LED gaismu uzstādīšanas pasūtījuma dažādās Ungārijas vietās, tostarp vidēja lieluma valsts pilsētās.

Un šī ir viena no lietām, kur radās aizdomas par korupciju un par ES fondu izkrāpšanu.

Saistībā ar šo un tai līdzīgām epizodēm Ungārijai vēl patlaban no Eiropas Komisijas ir iesaldēti 19 miljardi eiro. 

Pēc "Transparency International" datiem par 2022. gadu, kas publicēti pērnā gada beigās, Ungārija no 180 pasaules valstīm ierindojusies 77. vietā, bet Eiropas Savienības valstu vidū – viszemākajā.

Šī organizācija, pētot Ungāriju, secinājusi, ka pēdējās parlamenta vēlēšanās 2022. gadā partija "Fidesz" priekšvēlēšanu kampaņā iztērējusi  aptuveni trīs reizes vairāk naudas, nekā to atļauj likums.      

Orbāna varas būtiska sastāvdaļa – kopīga ienaidnieka meklēšana

""Fidesz" sāka strādāt ar Artūru Finkelšeinu un Džordža Birnbauma  kompāniju 2000. gadā un tas, iespējams, bija pirmais gadījums Eiropā, kad  ļoti radikāla labā spārna amerikāņu konsultanti ieradās un mācīja "Fidesz", kā īstenot negatīvu kampaņu, kā izveidot šķeļošu kampaņu, – ko tādu, kas ir ilglaicīga amerikāņu politikas iezīme, bet nav raksturīga Eiropai," skaidroja Centrālās Eiropas universitātes  Līderības akadēmijas dibinātāja, ārpolitikas eksperte Žužanna Selenjī.

Eksperte arī uzsvēra, ka tas noticis divtūkstošajos gados, un brīdī, kad "Fidesz" nonāca pie varas, viņi patiešām zināja, kā to darīt, – jāatrod lielais ienaidnieks.

Ienaidnieki laika gaitā ir mainījušies. Sākumā visa opozīcija saukta par komunistiem, tad lielākais ļaunums bijušas ārvalstu kompānijas. Tagad  tā vietā – Orbāna ienaidnieks Brisele, savukārt nemainīgi ienaidnieka lomā allaž ir bijis ungāru izcelsmes amerikāņu uzņēmējs Džordžs Soross.

"Būtībā Sorosa personība kalpoja perfekti šai lomai," vērtēja eksperte. "Jo, pirmkārt, viņš nav politiķis. Viņš ir uzņēmējs. Viņš ir ļoti neparasts uzņēmējs, jo viņš izmanto savu naudu labajam. (...) Viņš ir ebrejs, līdz ar to visāda veida antisemītiski sentimenti pat vizuāli, ne verbāli, var tikt demonstrēti caur viņu."

Tiesa, nu Sorosam – pretinieka tēlam – 93 gadu vecumā ir cita seja. Tas ir viņa dēls Alekss, jo tieši viņš ungāriem uzspiežot "dženderisma" filosofiju, aiz viņa ir kvīru kustība, un viņš ir lielākais drauds tradicionālajai ungāru ģimenei.

""Fidesz" nepārtraukti maina noteikumus un neiekļaujas skaidrā  ideoloģijā. Ja tu patiešām kaut kam tici, tu visu laiku nemaini vidi sev apkārt,  bet "Fidesz" to dara, jo galu galā partijas galvenais mērķis ir palikt pie varas," uzsvēra eksperte.

Ungārijā liela atbalsta nav ne Ukrainai, ne arī Krievijai

ANO rezolūcijā Ungārija nosoda Krieviju, bēgļus no kara plosītās Ukrainas uzņem, bet visādi citādi Orbāna politika nelieciena par stingru atbalstu Kijivai.

Viņš arī izteicies, ka ukraiņiem nav nekādu cerību uzvarēt Krieviju un tādēļ neesot viņiem vērts sūtīt ieročus un tērēt naudu.

Un, kamēr daudzas valstis Eiropā no attiecībām ar Krieviju un tās prezidenta Vladimira Putina ietekmes cenšas atbrīvoties, Orbāns ne tikai spiež viņam roku, bet metas vēl ciešākos apskāvienos.

2022. gada augustā Ungārijas valdība izdod būvatļauju, ar kuru Krievijas valsts atomenerģijas uzņēmums "Rosatom" "Fidesz" tas kurš šobrīd saimnieko Ukrainas okupētajā Zaporižjas atomstacijā – Ungārijas piederošajā Pakšas atomelektrostacijā būvēs vēl divus dvīņu kodolreaktorus.

Tikmēr sabiedrības vērtējums par Ukrainu un Krieviju ir neviennozīmīgs. Tā piemēram, 2023. gada pavasarī ASV nevalstisks pētījuma centrs fiksēja atšķirību starp ungāru un poļu viedokli par Krievijas pilna apmēra iebrukumu Ukrainā.    

 Tur noskaidrots, ka Polijā 77% aptaujāto Krieviju uzskatīja par lielāko draudu kaimiņvalstīm, savukārt Ungārijā šādi domājošo bija tikai 33%.

Prasīti, ko darīt ar sankcijām pret Krieviju, 67% poļu sacīja, ka tās ir jāpalielina, kamēr Ungārijā tā domā tikai 8%, bet 48% uzskata, ka tās pat ir jāsamazina.

Vēl Polijā Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim uzticas 70%, bet Ungārijā – 86% neuzticas.

Tiesa, tajā pašā laikā ungāriem nepatīk arī Putins, gandrīz vienlīdz kā poļiem, un arī Krievija ne.

Ungārijas dēļ Eiropas Savienībā plāno mainīt lēmumu pieņemšanas kārtību

Lēmums par sarunu sākšanu ar Ukrainu par tās dalību Eiropas Savienībā tika pieņemts bez Ungārijas. Uzņemt Ukrainu var, bet izmest Ungāriju no Eiropas Savienības nevar.

Orbāns, jautāts par iespējamu izstāšanos no ES, bija atbildējis, ka Ungārija nekur prom doties arī negrib, un tas ir loģiski, jo Budapešta, atšķirībā no Lielbritānijas, naudu no Eiropas Savienības vairāk saņem, nekā dod.

Taču Eiropas Parlamentā pagājušajā nedēļā tā vairākums nobalsoja par rezolūciju, kas mudina dalībvalstis sākt domāt, vai gadījumā Ungārijai uz laiku nav jāatņem balsstiesības.

"Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas sistēma pašlaik ir nopietni sabojāta, un mēs vienkārši nevaram turpināt šādu situāciju. Viena autoritāra dalībvalsts bloķē lēmumu pieņemšanu visiem pārējiem," skaidroja Eiropas Parlamenta deputāts Petri Sarvaama (EPP grupa). "Viens veids, kā uz to skatīties, ir no Ungārijas iekšienes, un tas ir jautājums ungāriem. Vai Ungārijā joprojām ir iespējams atgriezties pie pilnībā funkcionējošas demokrātijas?"

Taču, ņemot vērā, ka tas esot ilgtermiņa risinājums, parlamentārietis norādīja, ka Brisele un Strasbūra tikmēr ES interesēs varētu lemt par to, ka Ungārijai uz laiku tiek atņemtas balsošanas tiesības.