Sarunām tuvi avoti norāda, ka runa ir par aptuveni 50 ķīlnieku atbrīvošanu no kopumā ap 240 sagūstītajiem. Apmaiņā pret to paredzēta īslaicīga uguns pārtraukšana Gazā un 150 Izraēlā ieslodzīto palestīniešu atbrīvošana.
Ja vienošanās tiek panākta, to jāapstiprina Izraēlas valdībai. Pašlaik notiek Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu tikšanās ar drošības kabinetu un vēlāk vakarā gaidāmas arī viņa sarunas ar valdības pārstāvjiem.
Sarunām tuvu stāvošs avots aģentūrai "Reuters" paziņojis, ka vienošanās par uguns pārtraukšanu un ķīlnieku apmaiņu nekad iepriekš nav bijusi tik tuvu.
Plāns paredz aptuveni 50 ķīlnieku atbrīvošanu, kurus "Hamās" saņēma gūstā 7. oktobra iebrukumā Izraēlā. BBC vēsta, ka "Hamās" varētu atbrīvot 50 ķīlnieku četru dienu laikā jeb aptuveni pa 12 ķīlniekiem dienā.
Vienošanos pavadītu vairāku dienu uguns pārtraukšana, un Izraēlas varasiestādes atbrīvotu ap 150 ieslodzīto palestīniešu.
Lai gan Izraēla oficiāli neko nav ziņojusi, premjerministrs Netanjahu pavēstījis, ka cer uz labām ziņām vistuvākajā laikā.
"Mēs soli pa solim nonākam tuvāk ķīlnieku atgriešanai mājās. Mūs visus tuvākajā laikā sagaida sarežģīti lēmumi. Bet nav neviena brīža šo 45 dienu ilgajā kampaņā, kad es neesmu domājis par ķīlniekiem," vēsta Izraēlas aizsardzības ministrs Joavs Galants.
Noams, kurš mājās no "Hamās" gūsta gaida savu māti, ir piesardzīgs. Vilšanās piedzīvota arī iepriekš, bet viņš nezaudē optimismu.
"Es biju ļoti cerīgs pirms nedēļas, bet tas nenotika. Tās ir psiholoģiskas mokas 45 dienu garumā. Bet jūs ar mani šobrīd runājat tieši tāpēc, ka sarunas ir aizgājušas tālāk par to punktu, kur tās iepriekš izgāzās. Un tas dod man cerību."
Tas nav pamiers, norāda Izraēla, kas ilgstoši uzstājusi pret pilnīgu karadarbības apturēšanu bažās, ka tas ļautu grupējumam pārgrupēties un apbruņoties un uzbrukt Izraēlai atkal. Karadarbības pārtraukšana varētu nozīmēt vairāku stundu ilgas pauzes katru dienu, bet uz periodu ne ilgāk par piecām dienām. Tas ne tikai ļautu nodrošināt ķīlnieku fizisko atbrīvošanu, bet arī piegādāt Gazai tik akūti nepieciešamo palīdzību.
Kamēr vienošanās nav oficiāli apstiprināta, izskan spekulācijas par "Hamās" prasībām. Izraēlas mediji ziņo, ka grupējums pieprasa arī Izraēlas gaisa kampaņas pārtraukšanu, kas ir viens no galvenajiem elementiem tās ofensīvā.
Šādai prasībai Izraēlai būtu grūti piekāpties, jo tas apgrūtinātu izlūkinformācijas ievākšanu, kā arī ķīlnieku atbrīvošanas pārraudzīšanu.
Sagūstīto atbrīvošana būs loģistisks izaicinājums. Ķīlnieki tiek turēti dažādās vietās, visticamāk, "Hamās" tuneļos, un nav skaidrs, vai par visu atrašanās vietu vispār nojauš grupējuma līderi.
Turklāt saziņa un līdz ar to koordinācija starp iesaistītajām pusēm Gazas joslā bombardēšanas kampaņas dēļ ir apgrūtināta.
Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK) – organizācija, kas veicināja iepriekšējo ķīlnieku atbrīvošanu –, sacīja, ka tās priekšnieks ir devies uz Kataru, lai tiktos ar teroristiem.
Arī Izraēlas vēstnieks ASV Maikls Hercogs paudis cerību, ka tuvākajās dienās varētu izdoties atbrīvot ievērojamu skaitu ķīlnieku. Savukārt sarunās iesaistītā Katara paziņojusi, ka ķīlnieku atbrīvošanā šobrīd pastāv tikai "ļoti nelieli" šķēršļi.
ASV prezidents Džo Baidens izteicies, ka vienošanās, kas paredz ķīlnieku atbrīvošanu, varētu būt tuvu. Ķīlnieku atbrīvošanai uz pāris dienām varētu tikt noteikta pauze karadarbībā, bet pilnīgai uguns pārtraukšanai Izraēla nav ar mieru, jo tas dotu laiku teroristiem pārgrupēties. Uz pauzes nepieciešamību, ja ķīlnieku atbrīvošana notiks, norādīja arī Baltā nama pārstāvis Džons Kērbijs.
"Ja gatavojaties nodrošināt ķīlnieku atbrīvošanu, un mēs noteikti ceram, ka mēs to varēsim izdarīt drīz, ir jāpārliecinās, ka viņi var nokļūt drošībā un paveikt to pēc iespējas drošāk. Tas nozīmē, ka būtu vismaz īslaicīgi, lokāli jāaptur kaujas, lai viņi varētu pārvietoties," vērtēja Kērbijs.
"Hamās" politbiroja priekšsēdētājs Ismails Hanija otrdien publicējis paziņojumu, ka "Hamās" grupējums esot tuvu pamiera panākšanai ar Izraēlu. Papildu informāciju par iespējamo vienošanos viņš nesniedza, vien norādot, ka informācija nodota starpniekiem Katarā.
Tikmēr attiecībās starp ķīlnieku ģimenēm un Izraēlas politiķiem turpina pieaugt saspīlējums. Nolaupīto radinieki ir neapmierināti ar politiķu centieniem risināt ķīlnieku situāciju.
Pirmdien Izraēlas parlamentā notika ģimeņu tikšanās ar politiķiem, kas pārvērtās visai asā vārdu apmaiņā. Nolaupīto radinieki lūdza Izraēlas valdošās koalīcijas galēji labējos deputātus neieviest tiesību aktus, kas atļautu piemērot nāvessodu teroristiem, sakot, ka tas var apdraudēt ķīlnieku drošību.
Šos tiesību aktus piedāvājis Izraēlas nacionālās drošības ministrs Itamars Ben Gvirs. Savās pārdomās pēc tikšanās ar politiķiem dalījās Bens Dikmans, kura ģimenes locekļi ir nolaupīti.
"Es ministram teicu un lūdzu – lūdzu, nesāciet šīs diskusijas par likumprojektu. Jūs zināt, cik sāpīgi tas būs mums, jūs zināt, ka šādi apdraudat 240 ķīlniekus. Viņš uz mani paskatījās un teica, ka vienalga to darīs. Viņam nerūp, kā mēs jūtamies. Nevienam no viņiem nerūp. Izraēlas sabiedrība mūs atbalsta un saprot, ka ķīlnieku atgriešana ir prioritāte. Bet, kad iegājām Knesetā, redzējām pretējo – viņiem ir vienalga," sacīja Dikmans.
Ģimenes pārmeta politiķiem, ka tie koncentrējas uz Gazas nolīdzināšanu un arābu nogalināšanu, nevis nopietni domā par savu cilvēku atgriešanu mājās.
Savukārt daži ultranacionālistiski noskaņotie deputāti tikšanās laikā vainoja ģimenes likumprojekta pieņemšanas kavēšanā un par nostāšanos "Hamās" pusē.
Bet, turpinoties Izraēlas armijas operācijām Gazas joslā, tiek ziņots par teroristiskā grupējuma "Hamās" komandcentru ieņemšanu Gazas pilsētā. Pēdējo dienu laikā iznīcināti arī tuneļi un likvidēti daudzi teroristi.
Starptautiskā sabiedrība joprojām gaida pārliecinošus pierādījumus tam, ka zem armijas ieņemtās Al-Šifas slimnīcas tuneļos patiesi atradies "Hamās" komandcentrs.
Tajā pašā laikā Izraēla tiek vainota uzbrukumā Indonēzijas slimnīcai Gazas joslas ziemeļos. Izraēlas armija paziņojusi, ka tā tikusi apšaudīta no slimnīcas iekšpuses, tādēļ atbildējusi.
Vienlaikus izraēliešu militārpersonas arī apgalvoja, ka pret slimnīcu nav raidījusi šāvienus. Slimnīcā šobrīd notiekot evakuācija. Ap 200 cilvēku jau evakuēti uz dienvidiem, bet vēl 400 pagaidām atrodas slimnīcā.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā tika nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji. "Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 240 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī kara stāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki.
Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, kā arī ierobežojot humānās palīdzības piegādes.
Kopš oktobra sākuma Gazas joslā iekšēji pārvietoti vismaz 1,1 miljons cilvēku. Liela daļa devušies uz teritorijas dienvidiem, daudzi meklē patvērumu slimnīcās.
Konflikta laikā nogalināti arī vismaz 100 ANO darbinieki, kā arī aptuveni 50 žurnālisti.
Izraēla apgalvo, ka cīņas Gazas joslā turpināsies, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts un vainoja "Hamās" par slēpšanos aiz civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras vairoga.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība vairākkārt aicinājusi Izraēlu maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un Gazas joslā ieviest humānās pauzes.
