ASV sola militāru atbalstu
"Hamas" ilggadējā atbalstītāja Irāna arī tagad paudusi atbalstu notiekošajam un palestīniešu tiesībām uz pašaizsardzību, kā arī brīdināja, ka Izraēla ir jāsauc pie atbildības par reģiona apdraudēšanu.
ANO, kas svētdien rīkoja Drošības padomes sēdi, mudinājusi pielikt diplomātiskus pūliņus situācijas risināšanai. Jāpiebilst, ka Drošības padomē gan neizdevās vienoties par kopīgu paziņojumu.
Ķīna, Krievija, Turcija un citas valstis ir aicinājušas uz pamieru, bet Vācija, Lielbritānija un citas rietumvalstis pauž atbalstu Izraēlai.
Pentagons ir paziņojis, ka ASV piegādās Izraēlai munīciju un aprīkojumu un pastiprinās savu militāro klātbūtni Tuvajos Austrumos. Uz Vidusjūras austrumu daļu nosūtīts ASV aviācijas bāzes kuģis un to pavadošie karakuģi un tiek palielināts reģionā esošo iznīcinātāju eskadriļu skaits. "Hamas" grupējums šo soli ir nosodījis.
Šķiet, ka šādu spēku izvietošana reģionā norāda uz amerikāņu bažām par to, ka konflikts var izplesties arī citās reģiona daļās. Ņemot vērā, ka "Hamas" ir aicinājis tam pievienoties arī citus grupējumus, ASV vēlas neļaut pievienoties cīņai Libānas spēcīgajai "Hezbollah" kustībai, kuru atbalsta Irāna, kas arī finansē un apbruņo "Hamas".
Kā varēja palaist garām?
Protams, tiek uzdots daudz jautājumu par to, kā šādu uzbrukumu varēja palaist garām Izraēlas izlūkošana, kas ir plaša, labi finansēta, un kurai acis un ausis esot ne tikai Gazā, bet arī citviet reģionā. Turklāt gar Gazas un Izraēlas robežas žogu atrodas kameras, kustības sensori un tiek īstenotas regulāras armijas patruļas. Tādēļ izskan arī spekulācijas, piemēram, pat tādas, ka uzbrukumam ir ļauts notikt, lai Izraēlai būtu attaisnojums iebrukt Gazas joslā un pārņemt tur kontroli.
"Hamas" grupējumam katrā ziņā šim uzbrukumam nācās gatavoties ilgstoši, savest un uzkrāt lielu daudzumu militārā aprīkojuma un īstenot arī plānošanu. Kā tas viss ir palaists garām, to tagad Izraēla pētīšot, taču šī izpēte aizņemšot ilgu laiku.
Ar Irānas un Krievijas atbalstu?
Izskanējis, ka Irāna ir palīdzējusi organizēt uzbrukumu Izraēlai. Uz to norādīja "Hamas" grupējums. Tiešu iesaisti uzbrukumā Irāna ir noliegusi.
Arī ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens sacīja, ka ASV vēl nav saskatījušas pierādījumus par tiešu Irānas līdzdalību. Blinkens norādījis, ka "Hamas", iespējams, mēģināja izjaukt topošo diplomātisko vienošanos starp Izraēlu un Saūda Arābiju, kas ir prezidenta Džo Baidena Tuvo Austrumu politikas pamatā.
Tiek spekulēts arī par iespējamo Krievijas lomu uzbrukuma izraisīšanā. Tiešu pierādījumu tam nav, taču ir skaidrs, ka uzmanība Ukrainai šobrīd tiek dalīta ar Izraēlā notiekošo, īpaši, no ASV puses.
Arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts aģentūrai LETA norādījis, ka krīze Izraēlā un Gazas joslā ir izdevīga Krievijai, turklāt nevar izslēgt, ka šī valsts bijusi līdzdalīga krīzes radīšanā.
Sārts uzskata, ka Krievijai šī krīze ir izdevīga, jo novērš starptautisko uzmanību no kara Ukrainā ar papildu faktoru attiecībā uz ASV faktisko uzmanību. Ja krīze Izraēlā un Gazas joslā pāraugs lielākā konfliktā, tad ieroču piegāžu ķēdes Rietumos arī tiks papildus noslogotas.
Tāpat bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka kara izraisīšanā Izraēlā un Gazas joslā savu lomu spēlējusi Krievija. Arī Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka uzbrukums Izraēlai par labu nāk tikai un vienīgi Krievijai, un tas ir kārtējais mēģinājums novērst rietumvalstu uzmanību no kara Ukrainā.
Savukārt ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi jau atzinuši, ka Kremļa mērķis ir izmantot "Hamas" uzbrukumu Izraēlai, lai novērstu Rietumu atbalstu un uzmanību no Ukrainas.
Krievija pastiprinājusi vēstījumus, kuros vaino Rietumvalstis par nevērību pret konfliktiem Tuvajos Austrumos,
kā arī norāda, ka Rietumiem vairāk bijis jākoncentrējas problēmu risināšanā Tuvajos Austrumos, nevis Ukrainai. Naratīva mērķis ir ietekmēt Rietumu auditoriju.
Savukārt daži "Hamas" līderi ir paziņojuši, ka Izraēlas līgumi ar arābu valstīm bija viens no faktoriem, kas izraisīja uzbrukumu, jo netiktu sasniegts miers, ja palestīniešu vēlmes netiktu iekļautas šādos līgumos.
Tikmēr saistībā ar bažām, ka notikumi Izraēlā varētu traucēt naftas ieguvi Tuvajos Austrumos, pirmdienas rītā ir pieaugušas naftas cenas. ASV naftas indekss "West Texas Intermediate" pieauga par vairāk nekā 4%, pārsniedzot 86 dolārus par barelu. Izraēla un palestīniešu teritorijas nav naftas ieguvējas, bet Tuvo Austrumu reģions veido gandrīz trešo daļu no pasaules piedāvājuma.
KONTEKSTS:
Palestīniešu kaujinieki 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas, izšaujot vairākus tūkstošus raķešu un iefiltrējoties vairākās vietās Izraēlā. Līdz šim brīdim kaujinieki izšāvuši jau vairāk nekā 3200 raķešu. "Hamas" un to sabiedrotie arī sagrābuši ķīlniekus, kas nogādāti Gazas joslā.
Iebrukums pārsteidza nesagatavotus Izraēlas izlūkdienestus un drošības spēkus. Izraēlā oficiāli ir izsludināts karastāvoklis, un valsts gatavojas militārajai operācijai Gazas joslā, lai atriebtos par sestdien notikušo teroristiskā grupējuma "Hamas" asiņaino ofensīvu Izraēlas teritorijā.
