Indijas Kosmosa pētījumu organizācija (ISRO) pirmdien publicēja attēlus, kas uzņemti Mēness tālajā pusē jeb Dienvidpolā. Tos fiksējis valsts mēness izpētes misijas "Chandrayaan-3" nolaišanās modulis "Vikram", kas uz Zemes dabiskā pavadoņa plāno nolaisties trešdien, 23. augustā, ap plkst.15.34 pēc Latvijas laika (12.34 pēc Griničas laika).
"Moduļa uzņemtie melnbaltie attēli palīdzēs atrast drošu nolaišanās vietu – bez lieliem akmeņiem vai dziļām tranšejām," skaidroja organizācija.
Ja "Chandrayaan-3" misija būs veiksmīga, tad Indija kļūs par pirmo valsti, kas nosēdusies Mēness Dienvidpolā. Tā būs arī tikai ceturtā valsts pēc ASV, bijušās Padomju Savienības un Ķīnas, kurai izdevies veikt nosēšanos uz Mēness.
"Chandrayaan-3" kosmosa kuģis kopumā sver 3900 kg un izmaksājis 6,1 miljardu rūpiju (67,8 miljonus eiro). Tā nosēšanās modulis sver aptuveni 1500 kilogramus, ieskaitot 26 kilogramus smago Mēness roveri "Pragyaan".
Fotogrāfijas uzņemtas tikai dienu pēc tam, kad Mēnesī ietriecās Krievijas kosmosa zonde "Luna-25". Tā bija pirmā Krievijas misija uz Mēnesi gandrīz 50 gadu laikā.
Kāpēc tāda interese par Mēness Dienvidpolu?
Par Mēness tālo pusi uzskata to pavadoņa daļu, kas ir pavērsta prom no Zemes. To dažkārt dēvē arī par "Mēness tumšo pusi" un līdz šim par to ir zināms maz. Zinātnieki apgalvo, ka nolaišanās tur var būt sarežģīts uzdevums.
Taču tieši tur, iespējams, atrodams sasalis ūdens un dārgmetāli, tādēļ interese par Mēness Dienvidpolu ir liela.
Arī viens no galvenajiem "Chandrayaan-3" mērķiem ir uz šī Zemes pavadoņa atrast sasalušo ūdeni. Ja tas izdosies, tad cilvēki nākotnē varētu apmesties uz Mēness, uzskata zinātnieki. Ūdeni varētu izmantot arī, lai radītu degvielu kosmosa kuģiem. Turklāt, lai tos palaistu no mēness, būtu nepieciešams krietni mazāk degvielas nekā tad, ja to darītu no Zemes, vērtēja Portsmutas Universitātes kosmosa projektu vadītāja Dr. Lusinda Kinga.
"Ir zināms, ka Mēness Dienvidpolā ir ūdens. To varētu sadalīt ūdeņradī un skābeklī, ko varētu izmantot, lai uzpildītu degvielu (kosmosa) kuģiem, kas dodas uz Marsu vai citur,"
britu raidsabiedrībai BBC skaidroja Kinga.
Vairākas valstis, tostarp Krievija, Ķīna un ASV uz Mēness iecerējušas būvēt bāzes.
"Mēness tiek izmantots kā pieturpunkts uz tādām vietām kā Marss. Tā ir arī lieliska vieta, kur izmēģināt kosmosa tehnoloģijas," vērtēja ASV Hārvarda-Smitsona astrofizikas centra astronoms Dr. Džonatans Makdovels.
Kas vēl drīzumā plāno doties uz Mēnesi?
Šogad misiju uz Mēnesi plānojušas ne tikai Indija un Krievija, bet arī vairākas citas valstis un uzņēmumi, iepriekš vēstīja britu raidsabiedrība BBC.
Uzņēmums "SpaceX" šī gada beigās ceļojumā ap Mēnesi plāno nogādāt japāņu miljardieri Jusaku Meidzava un astoņus citus pasažierus.
Tas būtu pirmais šāda veida komerciālais lidojums, kas veikts ar uzņēmumam piederošo kosmosa kuģi "Starship" . Tas kopumā var pārvadāt 100 cilvēkus.
ASV kosmosa aģentūra NASA nākamo misiju uz Mēnesi plāno uzsākt 2024. gadā. Tā saucas "Artemis II", un tās ietvaros astronauti dosies uz Mēness orbītu. Pirmo reizi lidojumā uz Zemes dabisko pavadoni dosies arī sieviete. Savukārt 2025. vai 2026. gadā aģentūra ieplānojusi misiju "Artemis III", kad pirmoreiz kopš "Apollo" misijas 1972. gadā cilvēki arī nolaidīsies uz Mēness virsmas. Šajā misijā tiks izmantots "SpaceX" kuģis "Starship".
Tikmēr Ķīna šī gada decembrī zemajā Zemes orbītā plānot izvietot teleskopu "Xuntian", lai kartētu tālas zvaigznes un melnos caurumus. Ķīna uz Mēness un Marsa jau ir nogādājusi zondes un robotizētus roverus, kā arī kosmosā ir izvietojusi zinātniski pētniecisku staciju "Tiangong". Zināms, ka valsts kopā ar Krieviju arī plānojusi uz Mēness izveidot kopīgu kosmosa bāzi. Lai arī projekta grafiks vēl nav izstrādāts, šobrīd pieejamā informācija liecina, ka to abas valstis varētu paveikt līdz 2035. gadam.
