Līdz šim ir saskaitīti vismaz 80% nodoto balsu, un sākotnējie rezultāti liecina, ka neviens no astoņiem kandidātiem nav ieguvis vismaz 40% nodoto balsu, tāpēc valsts gatavojas otrajai vēlēšanu kārtai, kas, visticamāk, notiks 15. oktobrī. Vadībā ir izvirzījusies kreisā kandidāte Luisa Gonsalesa, par kuru ir nobalsojuši 33% vēlētāju, bet viņas tuvākais sekotājs ir uzņēmējs Daniels Azins, kurš ir saņēmis 24% balsu.
Gonsalesa tiek uzskatīta par bijušā prezidenta Rafaela Korrea protežē. Lai arī Korrea savā valstī ir apsūdzēts par kukuļdošanu un šobrīd atrodas trimdā Beļģijā, viņam Ekvadorā joprojām ir liela ietekme un viņš ir atbalstījis Gonsalesas kandidatūru.
Gonsalesa, kas pārstāv partiju Pilsoņu Revolūcijas Kustība ("Movimiento Revolución Ciudadana") ir solījusi palielināt valsts izdevumus un paplašināt sociālās programmas, izteikusi vēlmi risināt drošības krīzi Ekvadorā, novērst vardarbības pamatcēloņus, piemēram, nabadzību un nevienlīdzību. Tāpat viņa ir arī aicinājusi stiprināt tiesu sistēmu.
Savukārt Daniels Azins ir valstī prominentā politiķa un uzņēmēja Alvaro Noboa dēls. Viņa tēvs uz prezidenta amatu ir kandidējis vismaz piecas reizes. Azins pārstāv centrisko Nacionālo Demokrātisko partiju ("Accion Democratica Nacional") un ir solījis radīt vairāk darba iespēju jauniešiem, piesaistīt vairāk ārvalstu investīciju un ierosinājis vairākus pretkorupcijas pasākumus, tostarp sodus par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Prezidenta amata kandidātu prioritāte – apkarot organizēto noziedzību
Prezidenta amata kandidāti par savu prioritāti prezidentūras laikā ir izvirzījuši arī solījumus apkarot organizēto noziedzību.
Mazā Dienvidamerikas valsts pēdējos gados ir kļuvusi par ārvalstu narkotiku mafijas centrālo punktu. No Ekvadoras tiek eksportēts kokaīns, kā dēļ nereti starp vietējiem kriminālajiem grupējumiem notiek asiņainas sadursmes.
2022. gadā valstī tika sasniegts jauns rekords – 26 slepkavības uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir augstāks rādītājs nekā Kolumbijā, Meksikā un Brazīlijā.
Par arvien pieaugošo noziedzību valstī liecina arī tas, ka šī gada prezidenta vēlēšanas pavadījis asiņains noziedzības vilnis, ko aizsāka prezidenta amata kandidāta un pretkorupcijas žurnālista Fernando Viljavisensio slepkavība. Uzreiz pēc tās valsts prezidents Giljermo Laso valstī izsludināja ārkārtas stāvokli.
Dažas dienas pēc Viljavisensio slepkavības nezināmi bruņoti noziedznieki Esmeraldas provincē pie Kolumbijas robežas nogalināja bijušā prezidenta Rafaela Korrea Pilsoņu Revolūcijas Kustības biedru un vienu no tās līderiem Pedro Brionesu.
Aizvadītajā nedēļā tika apšaudīts prezidenta amata kandidāta Daniela Azina automašīnu eskorts, taču varas iestādes apgalvo, ka Noboa nebija šī uzbrukuma mērķis.
Vēlēšanu dienā – pastiprinātas rūpes par drošību
Vēlēšanu dienā kandidāti valkāja bruņuvestes, bet vēlēšanu iecirkņos, ņemot vērā arvien pieaugošo vardarbību, tika izvietoti drošības spēki.
Eksperti ir vienisprātis, ka brutālā priekšvēlēšanu kampaņa ir mainījusi daudzu cilvēku uzskatus.
"Apziņa, ka dzīvo valstī, kur tiek nogalināti varas iestāžu pārstāvji, (prezidenta amata) kandidāts – tas varētu būt bijis svarīgs faktors, lai izlemtu, par ko balsot," sarunā ar raidsabiedrību BBC vērtēja politologs Pedro Donoso.
Fernando Viljavisensio meitas Tamija un Amanda svētdien uz vēlēšanu iecirkņiem devās, tērpušās baltās drēbēs. Tas bija vēstījums tiem, kas nogalināja viņu tēvu, ka viņas godinās viņa tēva padarīto – cīņu par mierīgām pārmaiņām valstī.
Svētdien vairākas Ekvadoras iestādes ziņoja arī par kiberuzbrukumiem no vairākām valstīm, tostarp Krievijas, Ukrainas, Ķīnas un Bangladešas, valsts balsošanas platformai. Taču kopumā pirmā vēlēšanu kārta svētdien aizritēja bez starpgadījumiem.
Kuram lielākas izredzes uzvarēt?
Ekvadorā bijušā prezidenta Rafaela Korrea valdības stilu dēvē par "correismo" jeb "korreismu". Trimdā mītošais prezidents tērēja lielus līdzekļus izglītības un veselības aprūpes programmai valstij, taču vēlāk iekļuva korupcijas skandālos.
Par Gonsalesu balsos tie, kas atbalsta "korreismu"un bijušo valsts līderi. Savukārt par Azinu, visticamāk, iestāsies tie, kas bijušo prezidentu vaino dažādās Ekvadoras nelaimēs.
Visticamāk, ka oktobrī gaidāmajā otrajā vēlēšanu kārtā pārējo kandidātu balsis nonāks pie Azina kā "korreisma" alternatīvas, vērtēja Latīņamerikas Politisko pētījumu centra izpilddirektors Sebastjans Mantilla Baka.
Otrā vēlēšanu kārta Ekvadorā paredzēta 15. oktobrī. Jaunais prezidents amatā stāsies 26. oktobrī, taču pienākumus pildīs vien līdz 2025. gadam, kas būtu Laso pilnvaru termiņa beigas.
Svētdien notikušajās vēlēšanās Ekvadoras iedzīvotāji arī izvēlēja 137 parlamenta locekļus. Vienā no pasaules bioloģiski daudzveidīgākajām valstīm līdztekus vēlēšanām notika arī divi svarīgi referendumi. Vienā no tiem vēlētājiem bija jāizvēlas, vai ļaut turpināt naftas ieguvi Amazonē.
