Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs informēja, ka sankcijas piemērotas gandrīz 120 personām un organizācijām. Tās ierobežos Krievijas piekļuvi karā izmantojamiem produktiem, aviācijas un kosmosa tehnoloģijām, kā arī kaitēs agresorvalsts finanšu sistēmai.
Finanšu ministrija un Valsts departaments precizēja, ka sankcijas skars aizsardzības, enerģētikas un tehnoloģiju nozares uzņēmumus, kā arī Kirgizstānā un Apvienotajos Arābu Emirātos reģistrētas kompānijas.
Ārvalstu uzņēmumi bieži piegādājuši Krievijai tehnoloģijas, uz kurām attiecas eksporta kontrole un kuras iespējams izmantot karā.
Kanādas amatpersonas informēja, ka sankcijas noteiktas 39 privātpersonām un 25 militārpersonām, kā arī kultūras un izglītības nozares organizācijām. Savukārt Austrālija ierobežojumus vērsīs pret 35 Krievijas organizācijām un desmit pilsoņiem, tai skaitā diviem vicepremjeriem.
KONTEKSTS:
Jau vairāk nekā gadu, kopš 2022. gada 24. februāra, turpinās pēc Vladimira Putina pavēles sāktais Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet Krievijas spēkiem neizdodas salauzt ukraiņu pretošanos. Saņemot rietumvalstu sabiedroto atbalstu, Ukraina īsteno pretuzbrukumu.
Rietumvalstis pēc kara regulāri nosaka arvien jaunas sankcijas pret Krieviju, kā arī Baltkrieviju.
