Gandrīz nedēļu, kopš uzspridzināts Kahovkas hidroelektrostacijas dambis, ūdens līmenis Hersonā bija pamatīgi krities, taču joprojām bija vairākus metrus virs ierastā. Daļā Hersonas ielu bija iespējams pārvietoties tikai laivā.

Suņu glābšanas brauciens

Viens no daudzajiem, kas pēc dambja pārraušanas ieradās Hersonā, lai sniegtu palīdzību applūdušajās teritorijās palikušajiem dzīvniekiem, bija vācu brīvprātīgais Janeks Borgers. Latvijas Radio pievienojās Janekam braucienā pēc vairākiem suņiem, kas manīti uz kādas mājas jumta applūdušajā Hersonas salā "Korabeļ".

Sākumā nācās brist pa ūdeni, nesot laivu, vēlāk ūdens līmenis kļuva augstāks un varēja pārsēsties laivā.

Peldēt pa ielu ir jocīgi. Ceļa zīmes slīkst ūdenī. Visapkārt tukšas daudzstāvu mājas. Dažas no tām pamatīgi izpostītas Krievijas armijas regulārajos uzbrukumos, citām skādi nodarījis ūdens.

Braukt nākas uzmanīgi, lai izvairītos no sadursmes ar ūdenī peldošajiem priekšmetiem. Starp dažāda veida sadzīves lietām var būt arī mīnas. Hersonas apgabalā, Krievijas karaspēkam atkāpjoties, plašas teritorijās mīnētas.

Turklāt tagad ūdeņi varētu būt atnesuši sprādzienbīstamus priekšmetus arī no frontes otras puses Dņepras pretējā krastā.

Nonākot līdz Koševa upei, kas atdala Hersonas pilsētu no tās salas, Janeks laivu sāka vadīt vēl piesardzīgāk nekā iepriekš. "Atvērtie ūdeņi. Nav, kur paslēpties," paskaidroja brīvprātīgais.

Vēl kādu kilometru pa upi lejā, un izdevās tikt līdz salai, kur jābūt suņiem. "Šobrīd esam tikuši līdz galamērķim. Atrodamies uz jumta tādiem kā šķūnīšiem, pagrabiem, kur mēs pirmīt redzējām, ka bija vairāki mazi sunīši. Tur aizskrēja un paslēpās. Mērķis tagad ir viņus visus noķert," stāstīja Janeks.

Suņi, no cilvēkiem baidoties, slēpās kur kurais. Viens iegāzās ūdenī. Ar dzīvnieku ķeramo tīklu Janeks suni kā tādu līdaciņu izmakšķerēja no ūdens.

Pārējiem suņiem klāt tikt neizdevās. Sākās apšaude.

Apšaude

Šāviens bija bijis tik tuvu, ka pāri sāk birt tādi kā sīki akmentiņi. Kas tas īsti ir, kas krīt virsū, pētīt laika nebija, bija jāsteidz slēpties.

Lai arī izdevās patverties zem koka, Janeks no vienas šķembas guva vieglus nobrāzumus. "Man trāpīja!" viņš iesaucās.

Nolemjot mainīt savu atrašanās vietu, uz brīdi patvērums rasts ūdenī – zem kokiem un aiz biezas mūra ēkas. Tur ūdens bija līdz jostasvietai.

Janeks šo vietu Hersonas salā kopš 9. jūnija apmeklējis trīs reizes, bet šādu uzbrukumu pieredz pirmo reizi.

Janeks: Es nekad neesmu bijis tik tuvu artilērijas apšaudei... Tas bija varbūt kādus 100, 150 metrus no mums. Tas nāca no tās puses – es redzēju uzliesmojumu. Un otrs no citas puses. Es nesaprotu, pa ko viņi mērķē.
Indra Sprance: Varbūt pa mums?
Janeks: Iespējams. Te nekā cita nav… Kāpēc viņi mērķē pa mums? Mēs neesam militārpersonas. Tāda ir tā Krievijas puse – viņi šauj uz civiliedzīvotājiem, tas ir tas, ko viņi dara! 

Nogaidot kādu brīdi, izdevās atgriezties atpakaļ uz jumta pēc suņa konteinera un skriešus doties uz laivu – prom no salas!

Apņēmība turpināt palīdzību

Esot jau atpakaļ Hersonas pilsētā, Janeks atzina, ka šis bija pēdējais viņa brauciens uz šo salu.

"Šodien noteikti bija bīstamākā lieta, ko es jebkad esmu darījis. Mēs bijām zem smagas artilērijas apšaudes. (..) Adrenalīns bija tik augstu, kā nekad. (..) Es domāju, ka es tur miršu," atzina Janeks.

Janeka komanda Hersonā izglāba 14 dzīvniekus, vēl simtiem citu Hersonā un apkaimē izglābuši brīvprātīgie no organizācija "UAAnimals" un vienkārši apkaimes iedzīvotāji, kas vilkā ārā no ūdens slīkstošos dzīvniekus un deva viņiem patvērumu.

Kamēr vieni glāba, citi meklēja veidus, kā atbalstīt glābējus. Piemēram, skolēni no Kijivas saziedojuši 500 kilogramus dzīvnieku barības.

Visa sabiedrība saliedējās, lai atbalstītu grūtībās nonākušos.

Tikmēr vācietis Janeks, vaicāts, vai pārdzīvotais uzbrukums nav licis mainīt domas par turpmāko darbu, palīdzot kara postītās valsts dzīvniekiem, atbildēja – tas licis apzināties robežas, bet citādi tas neko nav mainījis.

"Pirmo reizi jūtu, ka manai dzīvei ir jēga," sacīja Janeks.

KONTEKSTS:

6. jūnija naktī Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos sabruka Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosts uz Dņepras upes. Tā rezultātā no HES ūdenskrātuves izplūda milzīgs daudzums ūdens, kas applūdināja desmitiem apdzīvoto vietu.

Ukrainas valdība vēsta, ka Kahovkas HES aizsprostu uzspridzināja Krievijas karaspēks, kas kontrolēja stratēģiski svarīgo objektu. Ukraina uzsver, ka notikušais vērtējams kā teroristu valsts pastrādāts kara noziegums. Ukrainai piekrīt arī rietumvalstu līderi, savukārt Krievijā valdošais režīms noliedzis jebkādu saistību ar Kahovkas HES iznīcināšanu.