Pret labējo ekstrēmismu vērstās Minhenes demonstrācijas rīkotāji, ņemot vērā pārmērīgi lielo dalībnieku skaitu, atcēluši svētdien iecerēto pasākumu, paziņojusi policija.
Policijas pārstāvis norādījis, ka, potenciālo demonstrantu skaitam sasniedzot 80 000, vairs nav iespējams garantēt drošību.
Sākotnēji tika plānots, ka demonstrācijā piedalīsies 25 000 cilvēku un ka par kārtību gādās 400 policisti.
Savukārt Brēmenē policija lēš, ka demonstrācijā pret galēji labējiem, kuru atbalsta arodbiedrības, politiskās partijas, vietējie uzņēmumi un Bundeslīgas futbola komanda "Werder Bremen" piedalās 35 000 līdz 40 000 cilvēku.
Demonstranti skandē tādus saukļus kā "Visa Brēmene ienīst AfD" un "Visi kopā pret fašismu".
Līdzīgas demonstrācijas svētdien paredzētas arī citās pilsētās, tajā skaitā Kotbusā, Drēzdenē un Kemnicā.
Berlīnē dažādu organizāciju apvienība aicinājusi plkst.17.00 pulcēties pie Brandenburgas vārtiem un pie Bundestāga.
Lai gan policija prognozē, ka galvaspilsētā demonstrācijā piedalīsies tikai 1000 cilvēku, iepriekš notikušajās akcijās dalībnieku skaits ir pārsniedzis iepriekš prognozēto.
Vicekanclers Roberts Hābeks, kurš pārstāv zaļos, šīs demonstrācijas nosaucis par iedvesmojošu zīmi demokrātijai.
"Demokrātija dzīvo no ļaudīm, kas par to iestājas," intervijā laikrakstam "Augsburger Allgemeine" norādījis Hābeks.
Savukārt Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers pateicies cilvēkiem, kas nedēļas nogalē izgājuši ielās.
"Šie cilvēki piešķir mums drosmi. Viņi aizstāv mūsu republiku un mūsu konstitūciju no tās ienaidniekiem. Viņi aizstāv cilvēcību," svētdien izplatītajā videouzrunā norādījis Šteinmeiers.
Vācijas pilsētās jau nedēļu notiek lielas demonstrācijas, kuras izraisījušas ziņas, ka labējās eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) pārstāvji esot piedalījušies slepenā sanāksmē ar labējiem ekstrēmistiem, kurā plānota miljonu imigrantu piespiedu izraidīšana.
Tiek lēsts, ka sestdien Hamburgā, Frankfurtē un vairākās citās Vācijas pilsētās ielās izgāja vairāk nekā 300 000 cilvēku, lai protestētu pret AfD un iestātos par demokrātiju.
Sestdien dažādās Vācijas pilsētās protestos bija pulcējušies vismaz 250 000 demonstrantu. Piektdien un sestdien demonstrācijas notika aptuveni 100 vietās visā Vācijā, tostarp svētdien arī Minhenē, Ķelnē un Berlīnē.
Svētdien Minhenē ielās varētu iznākt ap 25 000 cilvēku, savukārt Ķelnē – ap 10 000. Protestētāji pulcēsies arī pie Vācijas parlamenta Berlīnē un pilsētās austrumos, kur AfD ir spēcīgas pozīcijas.
In Hamburg, Germany, tens of thousands protest against the far-right today.
— Michael Knigge (@kniggem) January 19, 2024
The rally had to be cut short due to safety concerns because of crowd size.
The wave of protests against the far-right will continue on the weekend with dozens of rallies. pic.twitter.com/SYAVcn6CPo
"Esmu šeit, lai aizstāvētu demokrātiju, lai partijai "Alternatīva Vācijai" vairs nebūtu nekādas vietas. Es gribu piecelties un pateikt, ka lietas tā vairs nevar turpināties," stāstīja protesta dalībniece.
"Esmu šeit, lai ar savu piemēru iebilstu pret novirzīšanos pa labi, it sevišķi pret tikšanos, par kuru tika ziņots. Esmu ļoti patīkami pārsteigts cik daudz cilvēku šeit ir atnācis," tikmēr norādīja kāds cits demonstrācijas dalībnieks.
"Nacisti ir mēsli un mums jāsūta signāls, ka mēs esam vairākums, ka mēs neatbalstām "Alternatīvu Vācijai", ka mēs neatbalstām labējos un neatbalstām nacistus," pauda Vācijas iedzīvotāja, kura arī piedalījas protesta akcijā.
Demonstrācijas notiek laikā, kad partijas "Alternatīva Vācijai" popularitāte vēlētāju vidū ir būtiski pieaugusi.
Sabiedrības nepatiku pret galēji labējo partiju izraisīja 10. janvāra pētnieciskā izdevuma "Correctiv" ziņojums.
Tajā atklāts, ka AfD biedri tikušies ar galēji labējiem ekstrēmistiem un apsprieduši imigrantu un "neasimilēto pilsoņu" izraidīšanu no valsts.
Starp sarunu dalībniekiem bija arī Martins Selners, Austrijas Identitārās kustības līderis, kas atbalsta sazvērestības teoriju, kurā apgalvots, ka imigranti, kas nav baltādainie, ir iecerējuši pārņemt varu un ietekmi Eiropā, izstumjot baltādainos iedzīvotājus.
Šī ziņa Vāciju satricināja laikā, kad AfD popularitāte valstī strauji aug tikai dažus mēnešus pirms trim nozīmīgām reģionālajām vēlēšanām Vācijas austrumos, kur tās atbalsts ir vislielākais.
Pret imigrāciju noskaņotā partija apstiprināja savu biedru klātbūtni sanāksmē, taču noliedza, ka būtu uzņēmusies īstenot tā dēvēto "remigrācijas" projektu.
