Paziņojumā teikts, ka turpinās Senāta un ASV prezidenta administrācijas pārstāvju sarunas par Baltā nama iesniegto likumprojektu, kurā militārā palīdzība Ukrainai, Izraēlai un Taivānai ir sasaistīta ar finansējumu ASV un Meksikas robežas stiprināšanai, lai cīnītos pret nelegālo imigrāciju.

Republikāņi apmaiņā pret likumprojekta apstiprināšanu vēlas demokrātu piekrišanu plašākām imigrācijas politikas reformām.

Šis paziņojums ir vilšanās Ukrainai, kas sūdzas par bruņojuma un munīcijas trūkumu.

Kongresmeņi nav spējuši pārvarēt savas domstarpības arī pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pagājušās nedēļas vizītes Vašingtonā, kur viņš atkārtoti aicināja amerikāņus nekavējoties piešķirt papildu militāro palīdzību viņa valstij.

Šī ir neveiksme arī ASV prezidentam Džo Baidenam, kurš ir solījis turpināt atbalstīt Ukrainu, taču šajā situācijā nav spējis pārliecināt Kongresu steidzami atbalstīt viņa iesniegto likumprojektu.

Tikmēr Kremlī noteikti priecājas par ASV iekšpolitiskajām nesaskaņām, kuru dēļ Krievijai var parādīties iespējas pārņemt iniciatīvu karā Ukrainā. Par šādu pārliecību liecināja arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina pagājušās nedēļas paziņojums, ka Rietumu atbalsts Ukrainai drīz beigšoties.

ANO Ģenerālā asambleja ir pieņēmusi rezolūciju, kas nosoda Krievijas nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus okupētajās teritorijās Ukrainā. Dokumentā ir teikts, ka Krievijai ir jāpārtrauc piespiedu deportācijas un jānodrošina visu Ukrainas bērnu un civiliedzīvotāju droša atgriešanās Ukrainā.