Grieķu pareizticīgo baznīcas Jeruzalemes patriarhāts, kas pārvalda šo baznīcu, sprādzienā vaino Izraēlas aviācijas triecienu.
Baznīcas paziņojumā arī teikts, ka uzbrukumi dievnamiem, kuros patvērumu gūst civiliedzīvotāji, ir uzskatāmi par kara noziegumiem.
Izraēlas armija ir paziņojusi, ka noskaidro, vai sprādziens patiešām ir saistīts ar aviācijas uzlidojumu.
Ēģipte solīja piektdien atvērt Rafahas robežpunktu, lai Gazas joslas dienvidos varētu nogādāt humāno palīdzību, taču telekanāls CNN vēsta, ka tas, visticamāk, nenotiks. Kavēšanās esot saistīta ar Izraēlas prasību piedalīties palīdzības kravu pārbaudē pirms to ievešanas Gazā.
Esot arī bažas par to, ka palīdzības izdales laikā varētu izcelties masu nekārtības, jo Gazas joslā cilvēki izmisīgi gaida tīru dzeramo ūdeni, pārtiku, medikamentus un higiēnas preces.
Pie robežas pašlaik ir tikai 20 kravas automašīnas ar humāno palīdzību, ar ko, protams, nepietiek, lai apmierinātu simtu tūkstošu civiliedzīvotāju vajadzības.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" kaujinieki 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas, izšaujot vairākus tūkstošus raķešu un iefiltrējoties vairākās vietās Izraēlā. "Hamās" un to sabiedrotie arī sagrābuši ķīlniekus, kas nogādāti Gazas joslā.
Iebrukums pārsteidza nesagatavotus Izraēlas izlūkdienestus un drošības spēkus. Izraēlā oficiāli ir izsludināts karastāvoklis. Atbildot "Hamās", Izraēla uzsāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Izraēla īsteno Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi.
Izraēla, gatavojoties iespējamam sauszemes iebrukumam, pavēlējusi evakuēt Gazas joslas ziemeļdaļu, kurā mīt 1,1 miljons cilvēku. ANO ģenerālsekretāra pārstāvis norādīja, ka tik milzīga iedzīvotāju evakuācija īsā laikā bez "postošām humānām sekām" nav iespējama.
