Neraugoties uz musulmaņu neapmierinātību, Zviedrijas varasiestādes nav aizliegušas Korāna publisku dedzināšanu, norādot uz vārda brīvību.
Ūmeo universitātes lektors Pēteris Timofejevs sarunā ar Latvijas Radio spriež, ka šajā jautājumā grūti iedomāties kādu kompromisu. Timofejevs norāda: zviedriem būtu grūti pieņemt, ka tāda nedemokrātiska valsts kā Turcija mēģinās diktēt noteikumus, kas Zviedrijai pavērtu ceļu uz NATO.
Protestētāji dedzināja Zviedrijas karogus
Trešdien vakarā pie Zviedrijas vēstniecības kompleksa, ko apjož vairākus metrus augsta sēta, sapulcējas agresīvi noskaņoti cilvēki, pārsvarā gados jauni vīrieši. Neraugoties uz to, ka ap kompleksu bija izvietotas papildu metāla un betona barjeras un tur patrulēja vietējie policijas spēki, saniknotajiem demonstrantiem izdevās izlauzties cauri drošības joslai un arī pārrāpties sētai.
Hundreds of people stormed the Swedish embassy in Baghdad, setting it on fire in protest at the expected burning of the Koran in Sweden https://t.co/DqKW6jA9LC pic.twitter.com/gevzryVz2y
— Reuters (@Reuters) July 20, 2023
Pēc tam viņi aizdedzināja vēstniecības ēku un dedzināja arī Zviedrijas karogus. Sociālajos tīklos arī ir publicēti video, kuros redzams, ka daļai no grautiņu dalībniekiem izdevās iekļūt vēstniecības ēkā.
Vēlāk vēstniecības kompleksā ieradās policijas papildspēki, kas ar ūdensmetējiem un stekiem izdzenāja protestētājus. Notikuma vietā ieradās arī vairākas ugunsdzēsēju brigādes, kas likvidēja liesmas.
Zviedrija pieprasa aizsargāt vēstniecību
Zviedrijas Ārlietu ministrija no rīta paziņoja, ka vēstniecības darbinieki ir sveiki un veseli. Ministrija nosodīja uzbrukumu un paziņoja, ka Irākas varasiestāžu pienākums ir aizsargāt ārvalstu vēstniecības un to darbiniekus.
Ministrijas paziņojumā uzsvērts, ka uzbrukumi vēstniecībām un diplomātiem ir nopietns Vīnes konvencijas pārkāpums.
Arī Irākas Ārlietu ministrija nosodīja iebrukumu Zviedrijas vēstniecības teritorijā un paziņoja, ka valdība ir uzdevusi nekavējoties izmeklēt notikušo, lai atrastu vainīgos un sauktu viņus pie atbildības.
Vakardienas grautiņus ar sociālo tīklu palīdzību rīkoja Irākā ietekmīgā šiītu garīdznieka Muktada al Sadra atbalstītāji, lai protestētu pret ceturtdien Stokholmā pie Irākas vēstniecības plānoto demonstrāciju, kuras rīkotāji ir solījuši dedzināt Korānu un Irākas karogu.
Korāna dedzinātāji izmanto vārda brīvību
Sadra sekotāji arī pirms trim nedēļām iebruka Zviedrijas vēstniecības kompleksā un mēģināja ar spēku ielauzties vēstniecības ēkā pēc tam, kad Stokholmas centrā pie mošejas irākiešu bēglis sadedzināja Korānu. Sadrs toreiz pieprasīja Irākas valdībai izraidīt no valsts Zviedrijas vēstnieku un aizmuguriski tiesāt Korāna dedzinātāju, kā arī atņemt viņam Irākas pilsonību.
Stokholmas policija atļāva jūnija beigās notikušo un arī ceturtdien plānoto demonstrāciju pēc tam, kad tiesa bija atcēlusi varasiestāžu iepriekš pieņemtu lēmumu par līdzīgas protesta akcijas aizliegšanu. Abās pēdējās reizēs policija ir izsniegusi atļauju, pamatojoties uz vārda brīvības ievērošanu.
Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons iepriekš nosodīja Korāna dedzināšanu, taču uzsvēra, ka Zviedrija ir demokrātiska valsts, kur nevis politiķi, bet atbildīgās iestādes izlemj, vai atļaut šāda veida demonstrācijas.
Zviedrija raizējas par Turcijas reakciju
Tomēr pat atsevišķi liberāli noskaņoti komentētāji uzskata, ka protesti, kuru laikā dedzina Korānu, būtu jāuzskata par naida runu, kas Zviedrijā ir aizliegta.
Taču daudzi zviedri ir pārliecināti, ka reliģijas kritika, pat tāda, ko ticīgie uzskata par aizskarošu, ir pieļaujama un ka Zviedrijai vajadzētu pretoties spiedienam atkal ieviest likumus par zaimošanu, kas tika atcelti pirms vairākiem desmitiem gadu.
Korāna dedzināšana ir sadusmojusi virkni musulmaņu valstu, kas ir pieprasījušas Zviedrijas valdībai to nepieļaut. Visnopietnāk pret Zviedriju vērsās Turcija, kuras vadībai Korāna dedzināšana bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tā ilgstoši bloķēja Zviedrijas iestāšanos NATO.
Nesen Viļņā notikušā NATO samita priekšvakarā Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka Ankara vairs neliks šķēršļus Zviedrijas ceļā uz NATO, taču netiek izslēgta iespēja, ka viņš savas domas varētu mainīt. Turcijas mediji vēsta, ka nākamotrdien ir sasaukta valsts parlamenta ārkārtas sēde un, iespējams, ka tajā balsos tieši par Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
