Tā kļuvusi sevišķi aktuāla, jo konflikts Tuvajos Austrumos var izraisīt jaunu bēgļu plūsmu uz Eiropu, ieskaitot arī radikalizētas personas. ES valstīm būtu nepieciešams identificēt šīs personas un nosūtīt atpakaļ, pirms viņi pastrādājuši noziegumus.
Šogad no 400 tūkstošiem atgriešanas lēmumu, kad migrantiem atteikts patvērums ES valstīs, tikai 65 tūkstoši faktiski nosūtīti atpakaļ uz viņu izcelsmes valstīm, liecina Eiropas Komisijas statistika.
ES valstīm problēmas ar migrantu atgriešanu ir galvenokārt tāpēc, ka izcelsmes valstis nevēlas uzņemt atpakaļ savus pilsoņus.
Šī problēma atkal uzmanības lokā nonāca pēc terora akta Beļģijā nedēļas sākumā, jo uzbrucējs, kurš nogalināja divus zviedru futbola līdzjutējus, bija no Tunisijas un nelegāli dzīvoja Beļģijā. Viņu vajadzēja izraidīt jau pirms trim gadiem, kad tika noraidīts viņa patvēruma pieprasījums.
Eiropas Komisija šobrīd arī mudina Eiropas Parlamentu pasteigties ar zaļo gaismu Atgriešanas direktīvai, jo dalībvalstīm ir jāspēj piespiest cilvēkus, kuri tiek uzskatīti par valsts drošības apdraudējumu, nekavējoties atgriezties to mītnes zemē.
Direktīva paredz, ka šādas atgriešanas ir obligātas dalībvalstīm, taču šis dokuments ir iestrēdzis Eiropas Parlamentā vairāk nekā četrus gadus.
"Mēs sagaidām, ka Eiropas Parlaments vienosies par kopīgu pozīciju, lai varam virzīties uz priekšu ar to personu paātrinātu atgriešanu, kam ir drošības risku fons – kas jāsūta atpakaļ bez brīvprātības iespējas. Tas ir pēdējais trūkstošais elements mūsu cīņā pret terorismu, un tagad ir īstais brīdis to darīt," uzsver Eiropas Komisijas viceprezidents Margaritis Shins.
