Afanasivka šķiet kā miera idille, tomēr dažu desmitu kilometru attālumā ir Hersona un Krievijas karaspēka fronte. Vēl pirms dažām dienām te viss bija ūdens pārņemts. Pāršķeļoties Kahovkas dambim, ūdens ielauzās ielejā, ciemu padarot par salu. Zālē vēl atrodas laiva kā zīme tam, cik tālu bijuši plūdi. Tas bija vienīgais transportlīdzeklis, ar kuru nokļūt ciemā. 

Jurijs Ferdoščenko ir viens no ciema iemītniekiem, kurš kopā ar mājdzīvniekiem bija spiests pārcelties uz augstāku vietu un pārlaist plūdus prom no mājām, bet atgriežoties atrada postažu. Cik vien var, viņš laukā iznesa drēbes, mantas un mēbeles. Karstajā saulē tās ir izkaltušas, bet būtībā vairs nav lietojamas.

"Sienas lūst. Kā agrāk vectēvi cēla – no ķieģeļiem un māliem. Te vismaz labi, ir ar akmeņiem, māls tikai apdarei. Tur no cementa, līdz ar to mazliet stingrāk turas, kaut arī ir sienas ieplaisājušas. Mēbeļu, var sacīt, man vairs nav, turklāt viss nelabi ož. Viss ir aizgājis, ledusskapis, bērni gādāja, viss aizgājis," stāstīja Afanasivkas iedzīvotājs.

Arī puse Jurija sakņu un ābeļdārza aiz mājas joprojām ir ūdenī. Krastā sadzītas niedres, un tajās guļ beigtas zivis. Aka vairs nav lietojama ne dzeršanai, ne saimniecībai. Ūdens tajā ir augstu, bet netīrs.

"Nebija jau ideāli arī iepriekš, bet dzīvojām. Tagad visa atjaunošanai vajag – oi, oi, oi, cik! Ja nebūtu man govju, nezinu, kā izvilktu…

Brīvprātīgie ir tie, kas palīdz. Palīdz un palīdz. Ja ne viņi, tad, es jums teikšu, mēs te neizdzīvotu," pauda Jurijs.

Ciema lejas malās nami ir pavisam tukši, cilvēki tos uz laiku atstājuši. Mājas pa daļai ūdens sagrautas. Tā spēks ir bijis milzīgs. Lielākie plūdi bija virzienā no Hersonas. Ūdens līmenis bija līdz mājas jumtam.

Savas mājas uz laiku bija spiesta pamest arī Svetlana. Viņa ar vīru tagad dzīvo angārā, kalnā viņpus ciematam, savu 18 govju dēļ. Vakarā, kad sācis celties ūdens, viņi paņēma mantas un pārbrauca otrā pusē pļavai, kas ir augstākā punktā un kur gotiņām ir ganības. Nolēma pārlaist nakti pļavā. Bet, no rīta pamostoties, saprata, ka ir plūdu ķīlnieki un ūdens pa nakti ir nogriezis mājlopu un pašu ceļu uz mājām.

"Šī ir kādam piederoša bāze. Mēs tā īsti nemaz nezinām, kam. Mums nācās te apmesties, tā kā mūs appludināja, govju dēļ esam te. Esam te gandrīz nedēļu.

It kā paši jau varētu atgriezties mājās, bet govis joprojām nevaram pārvest, jo uz viņu ceļa, kas ir taisnāks, arvien ir ūdens.

Nakšņojam tur, lūk, traktora piekabē, tur mūsu lietas, ēdiens un, kā teikt, visas ērtības," stāstīja Afanasivkas iedzīvotājs Vasilijs Kriģiners.

Saimnieki stāstīja, ka naktis ir siltas, tikai odi kož. Cik ilgi vēl šāda dzīve būs, viņi pateikt nevar, bet, kamēr no govju ceļa ūdens nekritīsies, mēģinās vēl būt tepat, jo pa apkārtceļiem dzīt ganāmpulku nav iespējams – stress pašiem un lopiem.

No pļavas otra krasta saimnieki skatījušies, kā ūdens ceļas arvien augstāk un augstāk virs applūdušās mājas.

"Viss ir aiznests, pusotra tūkstoša siena ķīpu iznīcinātas, pusangārs bija pilns ar sienu, viss pazudis. Ar tādām grūtībām visu veidojām, pirkām, paši vācām.

Lauki mums visi vienās mīnās, uz tiem iet nedrīkst. Arī pa malām sienu nesavāksi, jo visur viss mīnēts.

Visur stāv uzraksti, kas brīdina: nestaigāt, nestaigāt, nestaigāt! Govis arī var ganīt tikai tur, kur ir daudzmaz droši.

Kad bijām okupācijā, atlidoja raķete un septiņas manas govis nogalināja.

Vīrs teica, ka mēs drīz varēsim visu gluži vienkārši taisīt ciet. Mums tur ir angārs, kur bija graudi lopu barībai, tie jau sākuši dīgt. Viss pagalam. Ko govīm dosim, es patiešām nezinu," sacīja Svetlana Kriģinere.

Tāpat kā citiem ciema iedzīvotājiem, arī Svetlanai aka ir pagalam. Viņi izmanto tikai to ūdeni, ko pieved brīvprātīgie.

"Te mums apakšā ir sistēma, bet pati aka ir šeit. Viss bija uzgāzies virsū, šodien atbrīvojām. Bet tur viss ir pilns, netīrs, atkritumi, briesmīgi. Šodien ieslēdzām šļūteni, laidīsim laukā, kaut kā tīrīsim.

Šis ūdens mums bija gan saimniecībai, gan mājai, visai sistēmai. Tagad pumpēsim laukā un skatīsimies. Galvenais, ka sūknis ir vesels," sacīja Svetlana.

Svetlana un Vasilijs savas govis vakarā sadzina angāra sētā. Mazulīte, Jana, Mareska, Zorka ir draudzīgas, nevairās arī no svešiniekiem. Saimniecība un govis ir visa viņu dzīve, viņu dēļ arī rokas nenolaižas, sacīja saimniece.

KONTEKSTS:

6. jūnija naktī Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos sabruka Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosts uz Dņepras upes. Tā rezultātā no HES ūdenskrātuves izplūda milzīgs daudzums ūdens, kas applūdināja desmitiem apdzīvoto vietu.

Ukrainas valdība vēsta, ka Kahovkas HES aizsprostu uzspridzināja Krievijas karaspēks, kas kontrolēja stratēģiski svarīgo objektu. Ukraina uzsver, ka notikušais vērtējams kā teroristu valsts pastrādāts kara noziegums. Ukrainai piekrīt arī rietumvalstu līderi, savukārt Krievijā valdošais režīms noliedzis jebkādu saistību ar Kahovkas HES iznīcināšanu.